Valdība daļēji piekāpās pašvaldību prasībām un piekrita garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ne mazāk kā 96% apmērā no plānotā sākotnēji paredzēto 92% vietā. Protokola izskatīšana noritēja tik labvēlīgā gaisotnē, ka beigās visi piekrita Tukuma novada priekšsēža Jura Šulca ierosinājumam mainīt vārdu secību dokumenta nosaukumā un nodēvēt to par vienošanās un domstarpību protokolu, nevis otrādi, kā bija līdz šim.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš pirms pāris dienām brīdināja, ka zaļie zemnieki «var noraut stopkrānu», kas nozīmētu atkārtotas sarunas ar premjeru par nākamā gada valsts budžetu, trešdien Dienai atzina, ka vēlētos V. Dombrovski «uzteikt par pareizu situācijas izvērtējumu». ZZS un arī pašvaldības gan bija vēlējušās saņemt 100% garantijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildei, taču piedāvātais kompromiss gan vienus, gan otrus apmierina. Pirmais premjera piedāvātais variants bija noteikt garantijas 95%, bet tad viņš piekāpās vēl viena procenta robežās. Līdz martam, kad pašvaldības sāk iekasēt nekustamā īpašuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tām ir faktiski vienīgais ieņēmumu avots. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījums pašvaldību un valsts budžetā ir noteikts 82% un 18%.
Pašvaldības nepiekrita Finanšu ministrijas piedāvātajai nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozei 99,4 miljoni latu, kā iemeslu minot nodokļu maksātāju zemo maksātspēju, kā arī neticot iespējai iekasēt nodokli par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi 3% apmērā. Jūrmalas pilsētai ir noteikta nekustamā īpašuma nodokļa prognoze par zemi 2010. gada apmērā. Katra pie sava viedokļa pašvaldības un valdība palika vēl dažos jautājumos, piemēram, par finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai.
Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā būs 15,49 miljoni latu, ko paredzēts sadalīt bērnunamiem un veco ļaužu pansionātiem par iemītniekiem, kas tajos ievietoti līdz 1998. gadam. Tās saņems arī pašvaldības ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Šim mērķim plānota dotācija 5,7 miljoni latu, kas paredzēta četrām lielajām pilsētām Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai. Tas bija viens no ierosinājumiem, kas atklāja viedokļu atšķirības ZZS dalīborganizāciju vidū, jo turīgākajai Ventspilij nav izdevīga dalīšanās ar trūcīgajiem, starp kuriem ir arī Liepāja. Valdība ir paredzējusi finansējumu iepriekšējā apmērā pieciem plānošanas reģioniem, kurus saskaņā ar valdības deklarāciju paredzēts likvidēt - ar domu, ka nākamajā gadā tomēr būs diskusija par to darbības optimizēšanu. Saglabājot tā dēvēto simtlatnieku programmu, V. Dombrovskis norādīja, ka pakāpeniski būtu jāsamazina tās apjoms, jo programma bija kā krīzes risinājums. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzsvēra, ka mērķis ir jaunu darbvietu radīšana.