Pētījumā salīdzinātas desmit valstis: Austrija, Lielbritānija, Somija, Grieķija, Īrija, Nīderlande, Čehija, Ungārija, Lietuva un Rumānija. Vecākajās dalībvalstīs 2008. gadā pašnāvību skaits audzis vidēji par 7%, bet jaunākajās (Čehija, Ungārija, Lietuva, Rumānija) - vidēji par 1%. 2009. gadā pašnāvnieku skaits arvien turpinājis augt.
Lielākais pieaugums vērojams valstīs ar smagāko krīzi. Grieķijā 2008. gadā pašnāvnieku skaits pieaudzis par 17%, bet Īrijā - par 13%. Vienīgā no valstīm, kurā vērojams kritums, ir Austrija.
Pētījuma autori uzsvēruši, ka dzīvības atņemšana ir pats galējais punkts. Vēl vairāk cilvēku sirgst ar garīgām saslimšanām un depresiju. Varētu būt novērojams arī sirds un vēža slimnieku skaita pieaugums, ziņo BBC.
Taču tajā pašā laikā mazāk cilvēku gājuši bojā autonegadījumos. Zinātnieki šo faktu skaidro ar to, ka finansiālo nedienu dēļ uz ceļiem vērojams mazāk mašīnu.
Autori apņēmušies darbu turpināt, lai rastu skaidrojumu, kādēļ atsevišķi indivīdi, kopienas un sabiedrības šķiet vieglāk ievainojamas vai izturīgākas pret ekonomiskām grūtībām.