Lembergu. _Dienas_ rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka galvenais temats būšot strukturālās reformas un 2012. gada valsts budžets. Aizdevēju mērķis cita starpā esot saprast zaļo zemnieku argumentus novilktajām sarkanajām līnijām.
Pa tiešo uz Ventspili
EK pārstāvniecībā Latvijā Dienai norādīja, ka patlaban starptautisko aizdevēju misijas laikā no 5. līdz 15. aprīlim ir ieplānota viena oficiāla tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, «ņemot vērā, ka budžeta pieņemšanā liela loma ir visām koalīcijas partijām, varētu notikt tikšanās ar koalīciju veidojošo partiju vadību», Dienai īsi noteica EK pārstāvniecībā. Tas, ka aizdevēji misiju laikā tiekas ne tikai ar premjeru un finanšu ministru, bet arī ar citiem politiķiem Saeimā, esot normāla prakse. Tomēr šoreiz situācija ir nedaudz citāda, jo atšķiras formāts. Aizdevēju ierosme tikties ar koalīciju veidojošo partiju vadību, visticamāk, lielā mērā saistīta ar aizdevēju vēlmi pie sarunu galda redzēt konkrēti vienu cilvēku - Ventspils mēru, kurš nereti paudis neapmierinātību par zaļo zemnieku nostumšanu no sarunām ar aizdevējiem un arī valdības piekāpīgumu aizdevēju prasībām.
Pēc ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Dienai teiktā, «viņi [aizdevēji] pa tiešo izgājuši uz Ventspili, arī A. Lembergu», lai runātu ne tikai par šā un nākamā gada budžetu, bet arī strukturālajām reformām ZZS pārvaldītajās jomās, kā izglītība un sociālā sfēra. Ņemot vērā aizdevēju vēlmi redzēt zaļo zemnieku piedāvājumu reformām arī sociālajā un izglītības jomā, ZZS ministri un apvienībā esošo partiju vadība apspriedē pagājušajā svētdienā Tukuma Jaunmoku pilī detalizēti izdiskutēja apvienības pozīciju šajos abos jautājumos, kas, kā noprotams, nav mainīta. Šāda pati apspriede paredzēta arī šo svētdien par veselības un satiksmes jautājumiem, Dienai teica Latvijai un Ventspilij biedre Kristīne Krasovska.
Tāpat aizdevēji, pēc A. Brigmaņa un K. Krasovskas sacītā, esot ieinteresējušies par A. Lemberga pirms kāda laika izteiktajiem priekšlikumiem tēriņu mazināšanai, ko Finanšu ministrija (FM) esot noraidījusi. FM gan norāda: priekšlikumi skatīti koalīcijas sēdē un atzīti kā neīstenojami vairāku iemeslu dēļ. Pārmetumi par izdevumu pieaugumu šogad salīdzinājumā ar pērno gadu FM ieskatā nav korekti, jo tēriņu palielinājums, piemēram, skaidrojams ar lielāku līdzfinansējuma atvēlēšanu ES fondu naudas apguvei. ZZS esošo partiju vadītāji aizdevējiem paudīs atšķirīgo viedokli jautājumos, piemēram, par starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņiem un budžeta deficītu. Nākamgad tam jābūt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), taču izskanējis, ka budžeta deficīts nākamgad varētu būt «krietni» zem 3% no IK. «Gribam saprast, kas ar to domāts,» piebilda ZZS pārstāve.
Saprot, ka nav vienota
Pērn beigās lēsts, ka 2012. gada budžetu nāksies konsolidēt par vairāk nekā 300 miljoniem latu, taču finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) izteicies, ka konsolidācijas apmērs būs mazāks par 270 miljoniem latu. Konkrēts apmērs vēl nav zināms, jo tas tiks precizēts aizdevēju misijas laikā, norāda FM. Ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) saka, ka ZZS nav atstumta no sarunām ar aizdevējiem; tajās jau kādu laiku līdzdarbojas ZZS deputāts Andris Bērziņš. Tomēr, ņemot vērā zaļo zemnieku atšķirīgo izpratni par reformām un budžeta jautājumiem, gan premjers, gan finanšu ministrs ir mudinājuši aizdevējus «īpaši strādāt ar ZZS», lai komunikācija noritētu bez starpniekiem un lai vēlāk nebūtu jāklausās pārmetumi no ZZS par sarunu interpretēšanu.
Visticamāk, aizdevēji ņēmuši vērā šo mudinājumu, jo neoficiāli zināms, ka arī viņi vēlas runāt bez starpniekiem par jautājumiem, kuros ZZS pozīcijas atšķiras no koalīcijas partnera Vienotības un starptautisko aizdevēju nostājas. Piemēram, tā ir ZZS pārvaldītajā un resursu ietilpīgajā sociālajā un izglītības jomā, kurā aizdevēji un arī Vienotība vēlas redzēt kardinālākas reformas, bet tas nav iespējams zaļo zemnieku novilkto sarkano līniju dēļ. «Redzot to, kā iet ar šā gada budžeta grozījumiem un to, kā zaļie zemnieki bloķē tās lietas, aizdevēji vēlas saprast tos argumentus un parādīt, kā viņi to visu redz,» Dienai teica neoficiāls aizdevējiem tuvu stāvošs avots, liekot noprast, ka pie sarunu galda aizdevēji visvairāk vēlas redzēt lielāko kritizētāju no ZZS - A. Lembergu. Tas, pēc sociologa Aigara Freimaņa sacītā, apliecina aizdevēju izpratni par A. Lemberga milzīgo lomu ZZS lēmumu pieņemšanā. «Tas arī liecina, kā aizdevēji uztver valdošo koalīciju. Saprot, ka nav tik vienota.» 5