Kāpēc aicināji komponistus vīriešus rakstīt par sievietēm?
Reiz ar Uģi Prauliņu, kurš mums komponējis jau agrāk, dzērām tēju, domājot, ko kopīgu vēl varētu paveikt. Izdomājām sapulcēt vienā projektā komponistus, kuri paši spēlē kādu instrumentu. Uģis Prauliņš spēlē taustiņinstrumentus, Niks Gothams saksofonu, Kristaps Pētersons kontrabasu.
Radās pirmā ambientā džeza opera latviešu mūzikā?
Skan ambiciozi, taču šie trīs instrumenti nosaka stila ievirzi, tas ir džezīgs sastāvs. Savukārt N. Gothama 18 minūšu garā Stratēģija būtībā ir miniopera: tur ir gan kora ainas, gan maziņas solo ārijas un dueti, un sens ķīniešu teksts par biznesa stratēģijām. Nojaucot akadēmisma robežas, tapis mūsdienīgas un klausītājiem saprotamas kamermūzikas paraugs.
Kāpēc vajadzēja komponistus, kuri paši spēlē?
Šis ir veiksmīgais gadījums, kad komponisti ir arī lieliski izpildītājmākslinieki. Protams, bija liels izaicinājums salikt kopā šīs radošās personības. Sākums bija diezgan grūts: katrs nāca ar savu ideju, bija arī zināms sacensības gars: kura ideja būs vislabākā? Bet atradām diezgan labu variantu, kā šai mūzikai sadzīvot vienotā programmā.
Gribējāt rādīt sieviešu raksturu un likteņu dažādību?
Mērķis bija stāstīt par visām tām epizodiskajām dzīves drumstalām, kādas sastopam pilsētā. Piemēram, braucot trolejbusā, dzirdu, ka cilvēks skaļi noskaidro attiecības pa telefonu. Neko par viņu nezinu, taču epizode dzīvi nosēžas apziņā. Interesanti, ka mēs tik daudzi cieši kopā dzīvojam, neko cits par citu nezinām, tomēr mūs «aizķer» epizodes no otra dzīves. No mūzikas un dzejas centāmies izveidot kaleidoskopu.
Kāpēc Putnu uzmanības centrā ir tematiskas programmas?
Man patīk domāt tematiski, veidot kaut ko zināmai noskaņai. Šī ir viena no manām mīļākajām programmām, līdzās Ekumēniskajiem Ziemassvētkiem (kopdarbs ar orķestri) un Georga Pelēča oratorijai Hildegardes dziesmas ar koklēm, blokflautām un ērģelēm. Septītais CD ir laimīgs cipars. Ceru, ka arī tajā ierakstītajai mūzikai būs laimīga un plaša dzīve.