Veiksmīgā operācija varēja notikt, pateicoties starptautiskas komandas kopējam darbam. Vispirms slimnieks tika nogādāts Londonā, kur, izmantojot trīsdimensiju skeneri, tika iegūti viņa elpvada attēli, atbilstoši tiem zinātnieki no stikla izgatavoja elpvada un divu galveno bronhu precīzu atlējumu stiklā, un tam virsū tika uzklāts īpaša kompozītmateriāla režģis.
Pēc tam iegūtais modelis tika nogādāts Zviedrijā un iemērcēts šķīdumā, kas sastāvēja no pacienta cilmes šūnām, iegūtām no vīrieša kaula smadzenēm. Jau pēc divām dienām mākslīgais elpvads bija gatavs, un projekta iniciators spāņu ķirurgs Paolo Makjarīni, bija gatavs sākt operāciju.
Tā ilgusi 12 stundu, kuru laikā profesors izgrieza audzēju un bojāto elpvadu un aizstāja to ar mākslīgo orgānu, ko pacienta organisms pieņēma bez problēmām, jo jaunais elpvads bija veidots no paša vīrieša cilmes šūnām. Tādēļ pacientam pēc operācijas nevajadzēja lietot spēcīgus medikamentus, kas novērš transplantāta atgrūšanu.
Pats P. Makjarīni uzskata, ka tas ir revolucionārs notikums, jo šoreiz pacients un ārsti nav bijuši atkarīgi no donora. «Pateicoties nanotehnoloģijām, mēs esam spējīgi pēc pasūtījuma radīt elpvadu divu dienu līdz nedēļas laikā,» stāsta profesors. «Tas ir sintētisks elpvads. Īpaša priekšrocība ir, ka mēs to varam iegūt jebkurā brīdī. Nav aizkavēšanās. Šī transplantācijas tehnika nebalstās uz cilvēka orgānu ziedojumiem. Tas ir ļoti svarīgi, ja jāsagādā transplantāts bērnam.»