Fiziķa un komunikācijas speciālistes iekārotā amata nozīmi nākamajos četros gados palielina arī pērn apstiprinātais pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, ko iecerēts īstenot līdz 2012. gadam. Reformas galvenie virzieni būs kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, starptautiskās konkurētspējas un eksportspējas celšanās, kā arī augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību.
Viens no pirmajiem pasākumiem, kuru jau īsteno, ir studiju programmu izvērtēšana. Tās rezultātā varētu samazināties dublējošo skaits. Savā piedāvātajā vadības programmā, kas veidota kopā ar studentiem, tam pieskaras I. Brikše, runājot par studiju programmu restrukturizēšanu un jaunu veidošanu. Pašreizējais rektors iepriekš paudis cerību, ka programmu skaita samazināšana LU varētu smagi neskart, jo «LU ir koncentrēti labākie akadēmiskie spēki šajās zinātņu nozarēs [ekonomika un vadība, kā arī informāciju tehnoloģijas, kuras M. Auziņš minēja kā visvairāk dublējošās programmas], es domāju, ka mēs varam ļoti optimistiski skatīties uz vērtēšanas rezultātiem par universitātes nākotni». Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka, plānojot reformas, sākotnēji vajadzētu konkrētāk definēt nevis finansēšanas modeli, bet vēlamo izglītības sistēmu, uz kuru tiekties.
«Ja skatāmies uz abām iesniegtajām programmām un Curriculum Vitae, tad varētu izskatīties, ka vienīgā atšķirība ir tāda, ka viens ir vīrietis un otra ir sieviete,» par abiem rektora kandidātiem saka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Pirms vēlēšanām iesniegtie dokumenti esot «samērā vienādi», jo kandidāti apzinoties, ko no viņiem sagaida. «Tas nozīmē, ka svarīgākais būs tas, kas parādīsies starp šīm rindām viedokļu apmaiņā tieši pirms vēlēšanām,» teic J. Vētra, atturoties no konkrētu vērtējumu izteikšanas, jo viņš ir pārliecināts par LU Satversmes sapulces kompetenci un spēju izraudzīties labāko rektoru nākamajam pilnvaru termiņam.
Līdzīgu viedokli pauž arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža. «Abi kandidāti ir ļoti spēcīgas personības, un katram ir savi plusi, tāpēc izvērtēt ir grūti,» viņa teic. Tomēr kā vienu no M. Auziņa priekšrocībām B. Rivža min ieguldījumu universitātes popularitātes celšanā, kā arī rektora «kā izcila zinātnieka personību». Savukārt I. Brikšes trumpis varētu būt studentu izteiktais atbalsts.
Aplūkojot abu piedāvātās programmas, izteikt asu vērtējumu nesteidzas arī uzņēmuma Tilde (bijis viens no LU Fonda mecenātiem) valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs. «Auziņš vairāk ar konkrētību un cipariem, Brikše vairāk ar akcentētiem prioritārajiem virzieniem, bet es neredzu principiālas atšķirības abos divos,» viņš teic. Tomēr A. Vasiļjevs abu kandidātu plānos vēlētos redzēt lielāku koncentrēšanos uz LU konkurētspējas celšanu Eiropas līmenī. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Anita Līce pauž, ka programmās trūkst vēlmes studiju procesā attīstīt uzņēmējspējas, vairāk piemēroties dažādām sabiedrības grupu vajadzībām mūžizglītības kontekstā, kā arī veicināt iekšējo kvalitātes kultūru.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks teic, ka «vienu no programmām varam vērtēt pēc iepriekšējās. Var redzēt, ka savā ziņā tas ir copy-paste, kas liek domāt, ka viss nav realizēts».
Lielāku skaidrību par spēku samēru varētu viest kandidātu publiskās debates, kas paredzētas 12. maijā.