U. Augulis kopumā atbalsta airBaltic valdes izstrādāto, tādējādi kompānijas vadītāja un līdzīpašnieka Bertolta Flika akceptēto priekšlikumu, kas paredz airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tajā skaitā 30 miljoni latu no tiem būtu jau Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa 30 miljonu latu apjomā būtu samaksa naudā, tomēr, kas to veiktu, trešdien atklāts vēl netika. Iespējams, airBaltic valde izskata scenāriju, pēc kura 30 miljonu latu ieguldījumu veic vai nu BAS, vai kāds cits investors, bet kā rezultātā valsts dalība aviokompānijas kapitālā samazinātos līdz 25,01%, par ko tika runāts jau iepriekš.
Dienai kļuva zināms, ka valdība, iespējams, varētu šādam priekšlikumam piekrist, tomēr pirms tam vēlas saņemt vairāk informācijas, dokumentus, paskaidrojumus, lai tai nevarētu pārmest, ka tiek pārkāptas valsts intereses. Tādējādi arī V. Dombrovskis vēl kavē galīgā lēmuma pieņemšanu, jo Satiksmes ministrija neesot iesniegusi pieprasīto informāciju par tādiem jautājumiem kā airBaltic finanses un akcionāra līguma nosacījumi. Saistībā ar informācijas sniegšanas kavēšanu V. Dombrovskis turklāt piedraudējis vērtēt satiksmes ministra atbilstību amatam. Pēc uzrunāto ekspertu teiktā, viss patlaban atkarīgs no V. Dombrovska spējas turēties un arī sabiedriskās domas.
Papildu spiedienu uz valsts sirdsapziņu trešdien centās izdarīt arī B. Fliks, kurš sākotnēji piedraudēja ar būtiskām izmaiņām airBaltic darbībā, par kurām piektdien, 19. augustā, uzņēmuma valde rosinātu lemt padomes sēdē. Tiesa, vēlāk par atkāpšanos no padomes locekļu amatiem - šogad pēc kārtas jau otro - paziņoja BAS nominētie padomes locekļi Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks. Ar šo soli faktiski padomes darbs atkal ir paralizēts un padomes sēdes norise - faktiski neiespējama.
Šoreiz BAS pārstāvji airBaltic padomē kā iemeslu minēja valsts nevēlēšanos palielināt airBaltic pamatkapitālu, lai gan to otrdien apstiprinājusi airBaltic padome, kurā no valsts puses iecelti Gints Kiršteins, Santa Glāzniece un Raitis Tukāns. BAS pārmet, ka V. Dombrovskis šādi apzināti gremdējot airBaltic un valsts četrus pēdējos gadus ir bremzējusi lidsabiedrības attīstību, paceļot lidostu nodevas, neļaujot būvēt jaunu termināli.
B. Fliks, kurš joprojām airBaltic vada, atrodoties Vācijā, iepriekš vairākkārt atzina, ka aviokompānijai nepieciešamas simtiem miljonu eiro investīcijas flotes atjaunošanai. Pašlaik plānotā pamatkapitāla palielināšana galvenokārt palīdzētu uzlabot slikto airBaltic bilanci - tā kā uzņēmums 2010. gadā provizoriski cietis 34,2 miljonu latu zaudējumus un iespējami zaudējumi arī šogad, negatīvs atkal kļuvis kompānijas pašas kapitāls, kas savukārt var nepatikt gan pašreizējiem, gan potenciāliem finansējuma sniedzējiem.