«Esmu šamanis un mākslinieks. Mīti un realitāte manā dzīvē apvienojās, kad atradu savu spēka vietu kādā mežonīgā pludmalē Latvijā,» raksta Šamanistānas pamatlicējs. Tā saskaņā ar internetā atrodamajām ģeogrāfiskajām koordinātām atrodas jūras krastā starp Lilasti un Gaujas ieteku jūrā. Tā kā Makss pamatā uzturas Krievijā, vienīgā iespēja ar viņu sazināties ir internets, taču neviena no tajā atrastajām saziņas iespējām diemžēl nekādu rezultātu nedeva, tāpēc Diena devās uz Carnikavas novadu skatīt Šamanistānu savām acīm. Ja mūsu fotogrāfam Kristapam nebūtu līdzi globālās pozicionēšanas sistēmas, saviem spēkiem šo vietu diez vai atrastu, jo Carnikavā uzrunātie ļaudis par šādu vietu nebija pat dzirdējuši, kur nu vēl lai parādītu, kā tur nokļūt.
Garu iemiesojums
Spriežot pēc daudzajām Šamanistānas fotogalerijām internetā (Krievijas interneta lapās) un videostāstiem youtube.com vietnē, var secināt, ka ļaudis, kas veidojuši šo neparasto vietu, īpaši neslēpjas, taču arī pēc publicitātes nealkst, jo neviens no Dienas uzrunātajiem - pašvaldības policisti, kuri regulāri uzrauga piejūras teritoriju, kā arī orientieristi, kuri šajā apkaimē rīko sacensības, - te nekad nav manījis neparastus cilvēkus veicam kādus savdabīgus rituālus.
Novietojuši mašīnu meža malā, jo tālāk parka teritorijā pa ceļu, kuru esam izvēlējušies kā tuvāko meklējamam objektam, braukt nedrīkst, abi ar Kristapu brienam pa smilšaino ceļu jūras virzienā. Kamēr Kristaps buras «vadātājsistēmā», es veros pēc kādas sēnes. Iznākuši jūras krastā, mēģinām ieraudzīt kaut ko pārsteidzošu, taču tuvākajā apkārtnē nekā nav. Brienam tālāk, nezaudējot cerības tomēr atrast meklēto Šamanistānu.
Jā, ir! Zemē saspraustas siekstas ar saknēm uz augšu, lielākā daļa veidojumu - jūras ūdeņu gludināti pelēkbrūni, taču tiem pa vidu arī zaļi dzelteni, apzīmēti ar ornamentiem. Pāris kilometru garumā jūras krasts ir pilns ar šādiem veidojumiem. Šamanistāna! Tās pamatlicējs raksta: «Vairākus gadus ilgie šamaniskie piedzīvojumi un pieredze rāda, ka šī pludmale ir vesela kāpu valstība ar apbrīnojamu un sarežģītu ekosistēmu, bet galvenais - pilna ar šamaniskiem gariem, kas iemiesojušies varenajās siekstās, no kurām ļaudis būvē šamaniskas svētnīcas, veic mitoloģiskus rituālus.» Katru šādu svētnīcu saucot par urgu, katrai esot savs vārds un savs saimnieks. Katra urga ir Šamanistānas province - ulus.
Iemitinās bezpajumtnieki
Nezinu, kā ar gariem, taču attiecībā uz ekosistēmu urgu veidotājs nav tālu no patiesības, jo Piejūras dabas parkā tiešām sastopami reti piejūras biotopi, mežainās jūrmalas kāpas, retas augu un koku sugas. Pie Garezera, kas savas savdabības dēļ garāmgājējam liek uz brīdi piestāt, konstatētas pat vairākas retas sikspārņu sugas. Te atrodami nozīmīgi dabas objekti - neparasti koki, kāpu amfiteātris, kā arī vairākas mītiem un leģendām apvītas vietas. No šī viedokļa Šamanistāna ar savām urgām parkā iederas tīri labi. Visticamāk, arī ar to apmeklētājiem, kas, spriežot pēc internetā publicētajiem videosižetiem, te diezgan regulāri pulcējas dažādos rituālos, kuros sit bungas, dzied un dejo ap ugunskuru, problēmu nav, jo par viņu darbošanos pat īsti nekādas informācijas nav. Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis gan atceras, ka reiz kādam vīram ar īpatnēju dzīves uztveri uzrakstījuši protokolu par ugunskura kurināšanas aizlieguma neievērošanu, taču policistam nav drošu ziņu, ka viņš būtu no «šamanistiem». Vīrs tikai stāstījis, cik svarīgi esot sargāt dabu un ka viņš regulāri ierodoties piekrastē to sakopt. Arī dabas parka apsaimniekotāja Latvijas valsts mežu pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka galvenais ir saudzēt dabu un, ja cilvēki, kas pulcējās šajā vietā, nepārkāpj likumu, pretenziju pret viņu, daudzuprāt, savdabīgo atpūtu nav. «Šī ir brīvas pieejamības vieta, kur var doties jebkurš, un, kamēr cilvēki tur negāž dzīvus kokus un nebūvē sētas, - lūdzu,» saka Kotovičs.
Divas mūsu uzietās koka būdas liecina, ka ir ļaudis, kas Šamanistānā starp urgām iekārtojušies uz pastāvīgu dzīvi. Ievērojot kopējo stilu, no jūras izskalotiem kokiem slietās būdas rotātas ar krāsainām lentītēm, koka veidojumiem. Žāvējas krāšņs adīts deķis. Taču būdas iemītnieks, pamanījis mūs brienam pa liedagu, iemūk krūmos un, kamēr tur grozāmies, ārā vairs neiznāk. Pašvaldības policijas priekšnieks apliecina, ka vasarā šajā vietā jūras krastā tiešām apmetas daži bezpajumtnieki, kuri saslien tur mitekļus. Carnikavietis Zintis Varts, kuram reiz orientēšanās sacensībās kāpu iemītnieki pat kafiju piedāvājuši, gan ir pārliecināts, ka vienā no būvēm, kas ir dziļāk mežā un celta pamatīgāk, ļaudis dzīvo arī ziemā. «Mēs zinām, kas tie par cilvēkiem, un droši varu teikt, ka ar šamaņiem viņiem nav nekāda sakara. Viņi šad tad mēdz iedzert, bet visumā uzvedas mierīgi,» stāsta Feldmanis un piebilst, ka vīri dara arī sabiedriski derīgu darbu - tuvākajā apkārtnē vismaz savāc atkritumus.