Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs
Iepriekš tika solīts, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī būs 4% apjomā. Tagad ir lauzti iepriekš dotie solījumi vienam miljonam strādājošo. Pirmais un otrais pensiju līmenis kopā paredz pensiju vidēji 50 procentu apmērā no algas. Ja ilgtermiņā likme būs mazāka par 6%, tad mūsu nākotnes pensijas būs zemākas. Protams, 1% ir labāk nekā nulle un iemaksu likvidēšana vispār, taču tas neatrisinās kopējo problēmu. Rodas jautājums, vai būtu iespējams paredzēt kompensācijas mehānismu nākotnes pensionāriem, kas cietīs no tagadējiem samazinājumiem. Nepieciešams ieviest otrā pensiju līmeņa mantošanu, tas jānosaka ar likumu. Tas paredz, ka gadījumā, ja iemaksu veicējs nomirst, viņa pensijas kapitālu manto ģimene. Ja valdība gribēja panākt kvalitatīvas izmaiņas, tad vajadzēja samazināt citas izdevumu pozīcijas un pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu. Tagad valsts iegūs papildu naudu uz vienu gadu un pēc gada atgriezīsies tajā pašā stāvoklī, bez naudas un ar sagrautu sociālo sistēmu. Tās nav strukturālas reformas, tas ir vienas dienas pasākums. No valdības puses bija pretnostatījums: vai nu samazināt šodienas pensionāru pensijas, vai iemaksas otrajā pensiju līmenī, tātad - pensijas nākotnes pensionāriem. Latvijas Pensionāru federācijas piekrišana valdības lēmumam skaidrojama ar to, ka federācija vairāk pārstāv šodienas, nevis nākotnes pensionārus. Iemaksu samazināšana otrajā pensiju līmenī grauj uzticību sociālajai sistēmai un mazina vēlēšanos maksāt nodokļus.