Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Saules un karstuma nogurdinātie

Sākoties vasarai, arvien vairāk ir to, kuri izraušas no ērtā dīvāna un sāk pildīt sev doto solījumu Jaunajā gadā - beidzot sāk skriet. Daudzi iesākumā patipina «sava prieka pēc», tad, nespējot pretoties daudzajiem aicinājumiem piedalīties tautas sporta pasākumos, sev izvirza jaunus mērķus un sāk trenēties cītīgāk.

Ārsti brīdina nepārcensties ar slodzi. Arī laika apstākļi ne vienmēr ir labvēlīgi sportiskajām aktivitātēm. Saules dūriens, karstuma dūriens, pārkaršana ar krampjiem ir daļa no sarežģījumiem, ko var izraisīt laika apstākļi. «Dienvidu zemēs ir tradicionāli, ka dienas vidū neviens nestrādā,» atgādina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas, klīnikas vadītājs profesors Indulis Vanags.

Ja dzert, tad minerālūdeni!

«Temperatūru regulē temperatūras centrs, kas atrodas smadzeņu stumbrā - hipotalāmā. Līdzsvara gadījumā cilvēka iekšējā temperatūra ir nemainīga,» Dienai stāsta medicīnas zinātņu doktors Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas ārsts reanimatologs Oļegs Sabeļņikovs. Temperatūra cilvēka ķermenī nav vienāda - iekšējie orgāni ir «karstāki» - +37,5°C līdz +38°C. Ja iekšējā temperatūra pieaug, organisms svīst. Ja cilvēkam šķidruma pietiek, problēmu nav, bet, ja svīstot cilvēks izvada sāļus, rodas «pārkaršana ar izsīkumu». Ja veselīgā dzīvesveida piekritēji apgalvo, ka jādzer vismaz divi litri šķidruma dienā, pareizāk ir dzert minerālūdeni vai zaļo tēju - mikroelementu un organismam nepieciešamo sāļu dēļ.

Karstuma dūriens ir situācija, kad organisms vairs nespēj regulēt temperatūru. Riska grupa karstās dienās ir gados vecāki cilvēki - ja iekšējā temperatūra pārsniedz +40°C, notiek orgānu bojāšanās: cieš smadzenes, muskuļi, aknas, nieres, asinsrecēšana. Rezultātā vairāki orgāni cilvēkam var nefunkcionēt. Pirms dažiem gadiem Parīzē tieši pārkaršanas dēļ nomira daudz gados vecu cilvēku. «No ierindas iziet olbaltumvielas, tajā skaitā organisma fermentu jeb enzīmu sistēma, nenotiek normālie bioķīmiskie procesi, traucēta šūnu barošana, uzkrājas vielmaiņas galaprodukti, orgānu funkcija ir nepilnvērtīga,» tā profesors Vanags.

Jauniem cilvēkiem novēro karstuma dūriena formas, kas saistītas ar ilgstošu fizisku slodzi. Ja ierobežotas svīšanas iespējas un organismā nepietiek šķidruma, pieaug ķermeņa temperatūra. Profesors Vanags atstāsta gadījumu, ka Izraēlas armijā pēc reglamenta kareivjiem, kuri dodas lauka apmācībās, jādzer minerālūdens, un «nedzeršanas gadījumu uzskata par sabotāžu».

Austrumu zemēs, kur ārējais karstums (ap +40°C) pārsniedz cilvēku iekšējo karstumu (vidēji +36,6°C), apģērbs veido gaisa slāni, kas tuvinās ķermeņa temperatūrai, tāpēc austrumnieki, lai nepārkarstu karstā saulē, saģērbjas gaišās, sauli un siltumu neabsorbējošās drānās.

Visvairāk iekšējo siltumu zaudē no ķermeņa vietām, kur asinsvadi tuvāk ādai - ap kaklu, no padusēm, cirkšņiem. Ja cilvēks cietis no liela karstuma, pirmais uzdevums ir pazemināt temperatūru «ar fizikālu metodi - apliekot mitrus apliekamos ap kaklu lielo asinsvadu apvidū, uz pieres», cilvēku ietinot mitrā palagā un ieslēdzot ventilatoru, ja tāds ir. Galvenais ir atdzesēt iekšējos orgānus. Kādreiz var būt, ka cilvēka ādas temperatūra ir normas robežās, tajā pašā laikā iekšējie orgāni karst. «Uz ielas pakritušajam to noteikt nevar, bet slimnīcās ir īpaša aparatūra, mājas apstākļos to nav iespējams paveikt, labāk ir cietušo vest uz slimnīcu,» vairākkārt uzsver abi ārsti.

Sarežģīta sistēma

Cilvēks ir daudz trauslāka bioķīmiska būtne, nekā var iedomāties. Literatūrā minēts, ka no 10-50% karstuma dūrienu gadījumos cilvēki var iet bojā. Orgānu bojājumu apjoms nosaka, vai cilvēks izķepurosies, atžirgs. «Smadzeņu bojājumi, asinsreces traucējumi, kas izpaužas kā asiņošana vai tromboze,» vēsta dr. Sabeļņikovs. Pie karstuma dūriena cilvēks visbiežāk zaudē samaņu, kā rezultātā iespējami sekundārie bojājumi - ja nokritis uz muguras, nosprostojas elpvads pie mēles saknes, cilvēks nespēj paelpot, draud nosmakšana.

Cilvēki ar savu ķermeni nereti eksperimentē nepiedomājot. Bieži vien piedalās sacensībās, ja iepriekšējās dienās bijusi vemšana, caureja.

Tomēr pasaulē ir metodes, kad cilvēku ārstē, izmantojot karstumu. Pacientu ievietojot karstā vannā, panāk cilvēka iekšējo sasilšanu līdz +43°C. Tā ārstējot virkni vīrusu, pat HIV, C hepatītu, ļaundabīgos audzējus, atradinot no narkotiku atkarības. Latvijā šāda ārstēšanas metode ir aizliegta. Zināms, ka tāda mediķu grupa darbojas Novosibirskā, kur cilvēku «pavāra» +43°C. Kuri pārcieš, tiem «dažiem ir bijusi veselības uzlabošanās», skeptiski izsakās profesors Vanags.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Saules vai karstuma dūriens

Saules dūrienu veicinoši faktori: fiziska piepūle, nepiemērots apģērbs, pārēšanās, šķidruma zudums, pārmērīga alkohola lietošana, caureja.
Pirms saules dūriena cilvēks jūtas no karstuma noguris, svīst. Ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 37 grādiem. Ja noticis saules dūriens, cilvēks vairs nesvīst, kaut arī āda būs karsta, sausa un piesārtusi.
Saules dūriena rezultātā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, rodas asiņu sastrēgums, smadzeņu tūska.
Ja cilvēks noģībst, viņš jānogulda ēnā, vēsumā, sānu guļā.
Klīniskās ainas ziņā saules dūriens tuvs karstuma dūrienam.
Karstuma dūriena pazīmes: vājums, gar acīm sāk «peldēt» melni riņķi, grūti nostāvēt, slikta dūša, paātrināts pulss, apziņas traucējumi, bezsamaņa, slikta dūša, paaugstināta temperatūra.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?