Taču savu nostāju balsojumā SC paudīšot pirms vēlēšanām, un frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka visi 29 deputāti būšot vienoti. SC arī neizvirzīs savu prezidenta kandidātu, «lai saglabātu manevra iespējas un netraucētu politisko tirgu».
SC līderi pēc tikšanās nebija gatavi stāstīt, cik piemērots augstajam amatam ir V. Zatlers, kā viņi vērtē prezidenta pilnvaru laika pirmos četrus gadus vai kas liedz jau tagad paust skaidru atbalstu V. Zatleram. Tā vietā J. Urbanovičs runāja par nepieciešamību apspriesties par kādiem citiem medijos minētiem kandidātiem, kuri var parādīties un ar kuriem būs nepieciešams V. Zatleru salīdzināt. No J. Urbanoviča sacītā bija noprotams, ka SC pat ir apmierināts ar Valsts prezidenta vizīti Krievijā, kuru oficiālā vizītē Latvijas prezidents nebija apmeklējis 16 gadus, taču arī tas netika vērtēts kā kritērijs, pēc kura frakcija noskaņota veidot savu attieksmi.
Beigās jau pavisam atklāti SC līderis sāka stāstīt par politisko procesu, kuru SC nevēlas ietekmēt ar skaidru viedokli, un to, ka «negrib traucēt politisko tirgu», izvirzot savu kandidātu. Uz jautājumu, kas liecina par šādu tirgu, SC līderis neatbildēja. Situācija pirms Valsts prezidenta vēlēšanām rada iespaidu, ka politiķiem nerūp tas, vai V. Zatlers būs labs prezidents arī nākamos četrus gadus, un, ja par to ir šaubas, tad - kurš cits varētu ieņemt šo amatu. Politiskie spēki šīs vēlēšanas drīzāk cenšas izmantot savas politiskās ietekmes vai atsevišķu pozīciju nostiprināšanai, par ko notiek aizkulišu sarunas. Tajā pašā laikā rūpju nomāktajiem vēlētājiem reģionos jau esot vienalga, kurš būs Latvijas prezidents, žurnālistiem atzina V. Agešins.
Uz tikšanos ar prezidentu nebija atnācis Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, kuram amata pienākumi likuši tikties ar ārvalstu diplomātiem. Taču nesen laikrakstā Diena viņš kā būtisku nosacījumu, kas var izšķirt SC rīcību balsojumā, minēja prezidenta spēju nodrošināt SC nokļūšanu varā. Līdzīgi intervijā Latvijas Radio bija teicis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. J. Urbanovičs Dienai apgalvoja, ka tie ir tikai atsevišķu politiķu viedokļi. Taču ir iespaids, ka šīs atsevišķās uzstāšanās ir saskaņotas ar vadību un nav bez pamata. SC mērķis ir palielināt savu ietekmi, un, visticamāk, tā rīcība prezidenta vēlēšanās būs pakārtota tam.
Lūgts to komentēt, V. Zatlers žurnālistiem sacīja, ka jebkura opozīcija izsaka vēlmi kādreiz nonākt valdībā, bet viņam nekādas prasības neesot izteiktas, jo «šī tiešām bija domu apmaiņa par to politisko un ekonomisko situāciju, kāda eksistē šobrīd Latvijā». Valsts prezidents V. Zatlers, kurš ar saviem kolēģiem uz tikšanos no Rīgas pils uz Saeimu atnāca kājām, pēc viesošanās SC frakcijā apgalvoja, ka arī par balsīm neesot runāts. SC interesējuši jautājumi, kas ir svarīgi šī politiskā spēka vēlētājiem, un to loks ir bijis plašs, sākot ar sabiedrības saliedēšanu un beidzot ar Latgales attīstību. V. Zatleram esot grūti iedomāties, kura tēma netika pieminēta.
Valsts prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2. jūnijā. Kandidātus var izvirzīt ikviens Saeimas deputāts laikā no 19. maija līdz 24. maijam. Prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama 51 balss. Ja neviens no kandidātiem neiegūst nepieciešamo vairākumu pēdējā kārtā, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kurām kandidatūras jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jauna Saeimas sēde tiek sasaukta ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Valsts prezidenta ievēlēšanas likums tika pieņemts 2007. gada maijā īsi pirms iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, kuras bija pirmās, kas notika saskaņā ar šo likumu. Toreiz prezidentu ievēlēja bez grūtībām, turpretim šoreiz politiķi pieļauj, ka šis process var būt ilgāks. SC vadība arī nav solījusi savu kandidātu nevirzīt, ja nonāks līdz jaunām vēlēšanām.