Mani bērni un viņu klasesbiedri no skolotājiem ir dzirdējuši visādas rupjības -«aizveries», «turi muti», «tu esi debils», «sāksi dzīvi aiz cietuma restēm un nekur citur» utt. Bija arī viens gadījums, kad es sūdzējos skolas direktoram par mana dēla matemātikas skolotājas attieksmi pret viņu, bet direktora viedoklis bija tāds, ka viņš neko skolotājai nevar pārmest, jo daži viņas skolēni ir pagastā labākie matemātikā, tāpēc jāsecina, ka viņa dara labu darbu. Manuprāt, skolotāji paši bieži vien ir vainīgi, ka viņu skolēni viņus neciena, un labprāt gāž visu vainu uz ģimeņu sociālajām problēmām un vecākiem, kuri ar saviem bērniem nepavada pietiekami daudz laika.
Es pati uzaugu Rietumeiropā, un, cik atceros, manā skolā tā bija pavisam parasta lieta, ka vecāki jebkurā laikā varēja ienākt kādā stundā, nosēsties pie kāda brīva soliņa un novērot. Un tas, ka Latvijas skolotājiem kaut kas tāds šķiet nepieņemams, liecina tikai par to, ka viņi slikti dara savu darbu un paši to zina, un viņiem ir bailes, ka viņu metodes netiks atzītas demokrātiskā sabiedrībā, jo citādi viņi nemāk strādāt.
D. Balode