Ministrs šobrīd atrodas Briselē, kur piedalās Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē, un tas, īsti kādā formā sadarbības projekts izvērsīsies, būšot zināms pēc ministra tikšanās ar Somijas vēstnieci. Iepriekš izskanējis, ka tas ieplānots gan kā Latvijas muitnieku apmācība un pieredzes apmaiņa, gan kā Somijas pārstāvju fiziska klātbūtne, dežurējot uz Latvijas robežas. Finanšu ministrijā (FM) Dienai noskaidrot ko vairāk par šo projektu neizdevās, jo atbildīgie darbinieki esot devušies atvaļinājumos. Neoficiāli avoti stāsta, ka Somijas speciālistu piesaiste ir tikai paša A. Vilka iniciatīva, kamēr ministrijā šobrīd tiekot izstrādāts alternatīvs projekts, kurš paredzētu līdzīgu sadarbību ar lietuviešiem un igauņiem.
Arī FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, kurš atbild par muitas lietām, Dienai iepriekš stāstīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bijušas sarunas ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. J. Stinka norādīja, ka ar Somijas kolēģiem sadarbības līgumus un, iespējams, pirmās kopīgās aktivitātes varētu pieredzēt jau līdz šā gada beigām.
Arī to, vai projekta īstenošanai ticis vai tiks prasīts finansējums no atbildīgajām ES institūcijām, noskaidrot neizdevās. A. Vilks gan iepriekš intervijā Dienai izteicies, ka cerot uz «atbalstošu žestu» no Somijas puses, jo Latvija somu muitniekiem atbilstošas algas samaksāt nespētu. Viņš vēlmi pēc Somijas speciālistu piesaistes pamatojis tieši ar viņu augsto atalgojuma līmeni: «Viņiem ir citi standarti, cits atalgojums, ar viņiem nav iespējams iesaistīties koruptīvās shēmās.» Viņš Somiju izvēlējies, jo tai tāpat kā Latvijai ir robeža ar Krieviju, līdz ar to somu muitniekiem vietējā problemātika nebūtu pilnīgi sveša. Ministrs arī atsaucies uz veiksmīgo sadarbības pieredzi pagātnē, kad tika piesaistīti konsultanti no Lielbritānijas uzņēmuma Crown agents.
Atbalsts ārzemnieku klātbūtnei uz Latvijas austrumu robežas nebūt nav viennozīmīgs. Pati VID Muitas pārvalde oficiāli paudusi, ka tā jau parasti aktīvi sadarbojas ar citu valstu muitas iestādēm, bet par somu muitnieku dežurēšanu uz Latvijas robežas atturīgi norādījusi, ka «šādas starptautiskas rotācijas efektivitāte ir rūpīgi jāizvērtē» valodas barjeras, likumu atšķirību un atšķirīgas muitas darbā pielietojamās tehnoloģijas dēļ.