Raizes izsūdz apsei
Ozolu birzes vidū slienas veca apse. «Jau trīs reizes tai piespriedu nāvessodu, bet viņa izvairījās. Un paldies Dievam, ka tā - ja slikts garastāvoklis, dusmas uz kādu vai raizes, apķeros ap apsīti, pastāvu, tad atspiežos pret ozolu un varu skriet tālāk, ka kājas nemetas,» stāsta Zenta. Kā te ozoli sastādīti? Pirms pāris simtiem gadu, kad Krievijas cariene Katrīna braukusi uz Jelgavu pie hercoga Bīrona, viņa nakšņojusi muižā pie Rumjanceva. Katrīna esot sacījusi: «Ko jūs vienmēr tos bērnus, mani sagaidot, stādāt gar ceļa malām, labāk iestādiet kokus!» Tā tapusi lielā Burtnieku ozolu aleja. «Šie mani 24 ozoli vai nu toreiz pāri palikuši, vai, kā smejos, Katrīna te izkāpusi pačurāt un apkārt iestādījusi birzīti,» smej Zenta.
Apkārtējie Zentu izslavējuši kā saticīgu cilvēku, bet viņa var arī sadusmoties. Kā tolaik, kad pieņēma likumu strādājošiem pensionāriem neizmaksāt pensijas. Toreiz Zenta tikko bija kļuvusi par jaunizveidotā Burtnieku novada deputāti, bet mandātu nolika. «Ja kāds grib pārmest, lai vispirms pasaka, kā ar 45 gadu darba stāžu sanāk 147 latu pensija un kā ar tādu lai iztiek.» Bet drūmā nots pagaist, kad Zenta sāk stāstīt, ka visa lielā saime nāk talkā paveikt smagākos dārza darbus. Lielākie nopelni esot meitai Vitai un znotam Uģim.
Dara tikai tīkamas lietas
«Tagad esmu brīva pensionāre, kas dara tikai sev tīkamas lietas,» Zenta smejas. Tīkamās lietas ir viss lielais dārzs, turklāt viņa veido arī meitas zemnieku saimniecības augu kolekciju. Pievēršanās vienai kultūrai esot riskanta, tāpēc audzē mazliet no visa.
Zentas siltumnīcās zaļo gan smaržīgie bazilika stādiņi, kas kopā ar citiem garšaugiem dosies uz Dikļu pili, lai restorāna pavāram būtu svaigi zaļumi, gan paprika un puķes, gan no Šveices atvestais lauru kociņš. Lielajās siltumnīcās otrpus ceļam saplaukušas petūnijas. Kad tās aizceļos uz Dikļiem, te ienāksies tomāti pašas ģimenei.
Lielākie stādu noņēmēji ir Dikļu pils saimnieki, Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca, apkaimes skolas. Arī garāmbraucējus dārzs vilina apstāties - kaut vai apskatīt kādu no kārklu paveidiem. Viens - kupls un sērīgs, otrs - smalks un vārs, cits - gluži kā matainais brālēns Tas no filmas par Adamsu ģimeni. Tas esot īpašs kārkls, klūgām paredzēts. Piemājas grāvī no kārklu zariem izveidota tā kā prāva ligzda, kā bumba. Vasarā ziedēs. Un ik uz soļa - pašu rokām darināti dekori no augiem. Viss tiek izmantots ar lielisku izdomu - Zenta un Vita apguvušas arī floristu darbu.
Viss vēl nav paveikts
Saimniecības zemi Zenta mēslo ar dabiskiem līdzekļiem - pašas taisītu kompostu, kūtsmēsliem, šopavasar «mājdzīvniekiem» pievienojusi arī trīs kilogramus slieku. Tās ražos humusu puķu mēslošanai.
Visburvīgākā dzīve ir, kad darbs ir hobijs un hobijs ir darbs, sacījis izcilais puķkopis Jānis Rukšāns. Tāpēc arī Zenta joprojām jūtas lieliski. Starp citu, ikdienā viņa ir arī dārzu konsultante, kuru aicina, lai uzzinātu, kā mežonīgu pļavu pārvērst skaistā dārzā.
Agrāk vaļasprieks bijis arī mezglošana un šūšana, bet tagad palicis tikai dārzs un lasīšana. Zenta apgūst literatūru par dzīves vērtībām, daiļliteratūru vairs ne.
Dzīvesprieku viņai visvairāk sniedz cilvēki: bērni, mazbērni, draugi. Tas tāpēc, ka arī pati Zenta vienmēr ir smaidīga, sirsnīga, atsaucīga, saka novadnieki.
Diemžēl jau desmito gadu Zenta iztiek bez dzīvesbiedra Ivara stiprā pleca. «Vīram 2001. gadā likās, ka viss šai saulē ir padarīts,» viņa vienkārši saka. «Es vēl visu, kā izrādās, neesmu paveikusi.» Zvana tālrunis. Kādam steidzami vajadzīgs visskaistākais ziedu pušķis. Zenta dodas uz siltumnīcu pēc puķēm.