«Ja amatpersonas atrašanās citos amatos nodara būtisku kaitējumu valsts interesēm, tad sodi varētu būt lielāki,» pieļauj ministrs, nenosaucot, cik lieliem jābūt sodiem. Vienlaikus viņš uzsver, ka nepieciešams izvērtēt, cik no KNAB administratīvi sodītajām amatpersonām sodītas par nopietniem pārkāpumiem, piemēram, paralēlu atrašanos amatos komercsabiedrībās, un cik - par nenozīmīgiem pārkāpumiem un kļūdām ienākumu deklarācijās.
Ik gadu pie administratīvās atbildības KNAB sauc tuvu pie simts amatpersonām, taču pagaidām likums neatļauj publiskot viņu vārdus un arī nelielajam sodam nav audzinoša efekta. Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs, kurš vadīja KNAB laikā, kad slepenību ieviesa, tagad atzīst, ka tas nav pareizi. KNAB pagājušajā nedēļā informēja, ka Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa 2010. gadā piemērojusi naudas sodu 86 valsts amatpersonām par kopējo summu 5860 lati. Kā liecina korupcijas apkarotāju apkopotā informācija, 60% no konstatētajiem pārkāpumiem pērn izdarījušas pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību valsts amatpersonas, 27% - valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību amatpersonas, 8% - Valsts policijas (VP) amatpersonas, bet 5% - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonas.
Statistika liecina, ka pērn valsts amatpersonas lielākoties nav ievērojušas tām ar likumu noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, pārkāpjot likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normas. Visvairāk jeb 76 gadījumos KNAB konstatējis pārkāpumus pašvaldību valsts amatpersonu darbībā. Visbiežāk pašvaldību amatpersonas - pilsētu un novadu domju vadītāji, deputāti un darbinieki - pārkāpuši likuma normas, kas liedz gūt ienākumus no neatļautas amatu savienošanas vai ieņemt vairākus amatus bez rakstveida atļaujas saņemšanas.