Ziņojumu Hārvardas Biznesa skolas pētnieka K. Ketelsa vadībā izstrādās Rīgas Ekonomikas augstskolas, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un auditorkompānijas Ernst & Young pētnieki. Viņi pauž, ka pētījums norādīs uz konkrētām nepieciešamajām institucionālajām izmaiņām valsts pārvaldes sistēmā. Kristians Ketelss norāda, ka uzmanību galvenokārt koncentrēs uz pelēko ekonomiku veicinošo faktoru izpēti un to iespējamo risināšanu, jo pirms tā par citām reformām runāt esot pāragri. Pētījuma laikā dalīties pieredzē aicināti arī nevalstisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvji.
«Konkurētspēja jāsaprot kā spēja radīt maksimālo produktivitāti, apzinoties un izmantojot esošos resursus, un nerunāju par to resursu attīstīšanu, kuros jau ieguldīts, bet par ikvienu,» norāda Ketelss. Pētnieks uzskata, ka patlaban ekonomikas attīstību bremzējošie faktori ir tieši institucionālie traucēkļi, kuru cēloņiem jārod risinājumi. «Mēs runājām par ļoti krasām, reālām izmaiņām,» uzskata BICEPS direktors Alfs Vanags. Viņaprāt, trūkumi ir gan visās iespējamajās institūcijās, gan cilvēku attieksmē, taču kā pirmajam maināmajam lielumam jābūt videi - nodokļu sistēmas un nodokļu administrācijas efektivitātes radikālām pārmaiņām. Viņš stāsta, ka tik pamatīgs pētījums līdz šim Latvijā nav veikts, un uzsver, ka liela nozīme ir tam, ka to ne tikai vada pasaules līmeņa profesionālis, bet iesaistīti arī Latvijas labākie speciālisti. Viņaprāt, lielākā problēma ir nodrošināt, lai valsts iestādes šī pētījuma rezultātus arī ņemtu vērā. «Pirms kādiem gadiem Ekonomikas ministrijai jau veicām pētījumu - sagatavojām analīzi un priekšlikumus, bet pārmaiņas nesekoja,» viņš skaidro. Balstoties uz šo negatīvo pieredzi, paredzēts papildus domāt par to, lai ieteikumi būtu institūcijām saistoši, taču daudz esot atkarīgs no jaunās valdības.
Skeptisks par tā ietekmi uz reālo situāciju ir arī uzņēmējs Juris Naruns, viens no lielākajiem Latvijas nekustamo īpašumu turētājiem: «Man ir saikne ar ļoti dažādām cilvēku grupām. Neticu, ka kas mainīsies, kamēr amatpersonas nav īsti atbildīgas - tagad tas ir teātris.» Projekta koordinatore Zane Cunska tomēr uzsver, ka šis ir centiens skaidri norādīt problēmu cēloņu risinājumus, taču paredzams, ka institucionālās izmaiņas pat pozitīvā gadījumā varētu ilgt vismaz pāris gadu.