Negribētos gan ticēt, ka mēru nomaiņā kūrortpilsētas domnieki sev saskata iespējas piepelnīties, lai gan fakts, ka vismaz divas reizes par «pareizās» personas ievēlēšanu vai neatcelšanu domniekiem piedāvāti kukuļi, var pamudināt arī uz šādu secinājumu. Komiskais aspekts šajā epopejā ir tas, ka Jūrmalas domnieki nekādi nespēj savā vidū atrast izredzēto, kurš būtu cienīgs mēra amatu ieņemt četrus gadus no vietas. 2009. gada vasarā par cienīgāko atzīst Raimondu Munkevicu ( _Jūrmala - mūsu mājas_), pēc nepilna gada izrādās, ka cienīgākais ir galīgi necienīgs - pārlieku despotisks un gatavs kukuļot, lai noturētos amatā. 2010. gada maijā par Jūrmalas domes priekšsēdētāju ievēl Romualdu Ražuku (_Pilsoniskā savienība_), pēc pāris mēnešiem atklājas, ka izraudzītais mērs ir «ļoti viltīgs un godkārīgs» un «piekopj noslēpumainu vadības stilu nelielā domubiedru grupā»! Šādus epitetus R. Ražukam ceturtdienas vakarā notikušajā domes sēdē veltījuši viņa kolēģi. Tagad viņi par cienīgāko no sava vidus atzinuši Gati Truksni (LPP/_LC_), bet līdzšinējā domes darbība vedina domāt, ka diez vai viņš mēra amatā ilgi noturēsies.
Situācija Jūrmalā ir nenormāla. Domes sastāva sadrumstalotību un no tā izrietošo nespēju sastrādāties nav spējusi novērst pat 5% barjeras ieviešana. Jādomā, pie vainas ir ne tikai domes sastāva sadrumstalotība un domnieku ambīcijas, bet arīdzan tas, ka Jūrmalā «grozās» liela nauda un saduras uzņēmēju intereses, par kurām vairums jūrmalnieku, iespējams, ir tikai aptuvena nojausma.
Skumji, protams, ka kašķi par to, kurš saimniekos Dzintaru koncertzāles kafejnīcā vai citos potenciāli ienesīgos objektos, domē izvēlēto prātus nodarbina vairāk nekā, piemēram, Jomas ielas graustu jautājums vai sabiedrisko tualešu trūkums pludmales zonā. Tāpat nav īsti skaidrs, vai domnieki ir spējuši atrast laiku, lai novērstu trūkumus, uz kuriem pērnā gada janvārī tika norādīts Valsts kontroles ziņojumā. Tajā ietvertie secinājumi - pašvaldības rīcība ar tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem neatbilst likumā «Par pašvaldībām» noteiktajam, ka pašvaldības pienākums ir racionāli apsaimniekot savu mantu, organizējot domei piederošo zemesgabalu iznomāšanu, nav novērsti korupcijas riski utt.
Jūrmalas dome katrā ziņā ir pelnījusi atrasties pastiprinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kontroles un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzmanības lokā. Iespējams, tad arī izdotos atrast, no kuras vietas aug kājas biežajai mēru maiņai.