Kas citu valstu ārstiem īpaši sarežģīts izņēmuma gadījums, tas mūsējiem - ikdiena. Jūsu sliktā veselība dod iespēju ķirurgiem kļūt aizvien labākiem. Ir patīkami zināt, ka tevi operē augsta līmeņa profesionālis, taču tikai tad, ja līdz tādam esi ticis. Latvijā diemžēl var nākties pagaidīt - arī tad, ja ļoti sāp. «Steidzama» pie mums ir operācija pēc pusgada. Protams, ja vēlaties un spējat maksāt pats, tad jūsu problēmai pievērsīsies teju uzreiz.
Skaidrs, ka problēma nav Latvijas mediķos, kas līdz ar pacientiem uz savas ādas turpina izbaudīt visu līdzšinējo valdību nespēju sakārtot veselības aprūpes jomu. Taču, tā kā ārstiem tomēr rūp mūsu nācijas veselība, tad viņi pamanās dienas stacionārā izdarīt tādas plānveida operācijas, kuras drīzāk būtu jāveic slimnīcā, piemēram, sarežģītas amputācijas vai vēdera dobuma operācijas. Un paši ar skumju prātu ir spiesti jokot: «Vēl tikai sirdis tur nepārstāda.»
Tādēļ veselības ministrijai jāgādā, lai pacienti būtu labāk informēti par operāciju pieejamību un izmaksām. Bet premjers šajos «savstarpējas sapratnes svētkos» varētu padomāt, vai «gluži cilvēciskas ilgas pēc patiesa atbalsta un sapratnes», kādas ir tiem 20 000, kuri nekustīgā rindā gaida endoprotezēšanu, nemaz jau nerunājot par steidzamiem gadījumiem, nevar piepildīt. Piemēram, pārdodot tukši stāvošus valsts īpašumus, ja reiz nav labāku ideju.