Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Uz savējiem «pieverot» acis

Vai mūsu pusē ir aplokšņu algas, grūti pateikt, domāju, ka nē - tā Dienai atbild vairāku pašvaldību vadītāji uz jautājumu, vai ir aizdomas, ka pašvaldībā kādi uzņēmēji nemaksā nodokļus. No Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) teiktā gan izriet, ka pašvaldībām, jo īpaši mazajām, būtu jāzina, kas viņu pusē notiek.

Diemžēl var secināt, ka daudzas pašvaldības, jo sevišķi nelielās, pret nodokļu nemaksāšanu izturas diezgan iecietīgi, saka Ināra Pētersone, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore. Nodokļu administrētāji jau pirms pašvaldību reformas centušies sākt sarunas ar pašvaldībām par sadarbību. «Es nejūtu noskaņojumu, it sevišķi no mazajām pašvaldībām, ka tām būtu vēlme iesaistīties un kopīgi risināt šo jautājumu,» saka I. Pētersone.

No atsevišķām sarunām ar pašvaldību pārstāvjiem VID darbinieki dzirdējuši argumentus iespējamai iecietībai, tad vismaz iedzīvotāji nenāks un neprasīs mums pabalstus. «Plaši runājot, problēma ir akūta un ļoti liela,» par aplokšņu algām kopumā skaidro I. Pētersone.

Ir instrumenti

VID secinājis: «aplokšņu algu» gadījumos raksturīgas divas tendences. Pirmā - komersanti neuzrāda visus ieņēmumus un darba ņēmējiem aprēķina minimālo algu, no kuras samaksā nodokļus, bet pārējais tiek izmaksāts «aploksnē». Otra - komersanti uzrāda, ka darbinieki strādā nepilnu darba dienu - darba laika uzskaites tabelēs uzrāda mazāku darba stundu skaitu, nekā faktiski ir nostrādāts.

Aplokšņu algu apmērus ciparos precīzi nevar izmērīt, saka I. Pētersone. Tomēr pamatīgas aizdomas par apjomiem var rosināt VID rīcībā esošā statistika no komersantu sniegtajiem darba devēju ziņojumiem, kuri liecina, ka vairāk nekā pusei no darba devējiem darba ņēmējiem aprēķinātā vidējā darba samaksa ir zemāka vai vienāda ar valstī noteikto minimālo darba algu. Turklāt visbiežāk šāda tendence novērota tieši darba devējiem, kuru pamatdarbības veids ir saistīts ar tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kur norēķini tiek veikti skaidrā naudā.

I. Pētersone saka - paralēles jāvelk arī ar nereģistrēto saimniecisko darbību. Meklējot sadarbības iespējas, VID pašvaldībām sūtījis informāciju par to, kādi uzņēmumi, struktūrvienības ir reģistrētas, lai pašvaldība par atlikušajām - nereģistrētajām saimniecībām - ziņotu. Maz pašvaldības atsaukušās. Taču VID joprojām rosina sniegt šādu informāciju. «Ja pašvaldības runā, ka pietrūkst naudas, tām jābūt ieinteresētām mums palīdzēt kopīgiem spēkiem nereģistrēto saimniecību identificēt un piespiest cilvēkus maksāt nodokļus,» skaidro I. Pētersone. VID nevarot izveidot milzīgu struktūru, kas apbraukās un pārbaudīs visās pašvaldībās notiekošo.

Kā pašvaldības var ietekmēt komersantus, lai viņi maksā nodokļus? I. Pētersone stāsta: ar dažādu atlaižu stimulēšanu var daudz ko sasniegt: «Piemēram, taksometru pakalpojumi. Lai nodarbotos ar šo biznesu, nepieciešama atļauja no pašvaldības. Pašvaldība, izejot no saistošajiem noteikumiem, var iestrādāt atsevišķus kritērijus piemērot atlaides vai izdevīgāku vietu.»

Priecājamies par katru

«Ik rītu mūsu atbrauc busiņš, tajā sasēžas pagasta vīri darba drēbēs ar zāģiem un aizbrauc. Vakarā viņus atved. Jautājam, kur ved - neviens jau nesaka, es pieļauju, ka viņi varētu saņemt algas aploksnē,» Dienai saka Lelde Ose, Kuldīgas novada Vārmes pagasta pārvaldes vadītāja. Pašu pagastā uzņēmēju - nodokļu nemaksātāju nav, viņa uzskata. Visas darbavietas zināmas. Kārsavas novada Malnavas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Kaupuže pieļauj - var jau būt, ka pagastā kāds saņem aplokšņu algu, bet neviens nedaloties informācijā. «Mums jau to nestāsta, bet, godīgi sakot, mēs priecājamies par katru, kuram ir darbs.»

Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins (V) saka - tas, ka Latvijā ir aplokšņu algas, redzams gandrīz ikkatram Latvijas iedzīvotājam. «Ja veikalā netiek izsists čeks - tā ir viennozīmīgi aplokšņu alga. Latvija visticamāk ir vienīgā valsts Eiropā, kura ar žēlumu skatās uz pārdevēju, kurš naudu liek sev kabatā, nesaprot, ka nauda noņemta viņam.» Par to iedzīvotājus pašvaldība cenšoties izglītot mājaslapā un avīzē. Konkrētus piemērus, vai viņa vadītajā novadā kādi uzņēmēji nemaksā nodokļus, A. Šteins nevarot nosaukt. Taču uzskata - kamēr pašvaldības tieši nesaņem nodokļus, piemēram, PVN un akcīzes nodokli no uzņēmumiem, kas atrodas pašvaldībā, tikmēr maz ir motivācijas cīnīties. Dobeles novada domes vadītājs Andrejs Spridzāns (ZZS) saka - novads par lielu, lai zinātu, kur kāds nemaksā nodokļus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?