Ap 300 izdevumu
Ilze Cine vairāk nekā 30 gadu garumā bijusi J. Menča grāmatu redaktore. «Nemūžam es savā darbā nevarētu sasniegt tik daudz, ja nebūtu šī sadarbība ar Jāni Menci. Viņš ir mans skolotāju skolotājs,» viņa saka un pārlapo profesora mīļāko izdevumu - 1978. gadā iznākušo matemātikas grāmatu, kas savulaik apbalvota PSRS līmenī.
Uz izdevniecību profesors nācis ne kā uz darbu, bet uz patīkamu tikšanos - ar ziediem, saldējumu un interesantiem stāstiem. «Viņš zināja mūsu dzimšanas dienas - piezvanīja, nodziedāja dziesmu un nolika klausuli.» Tomēr J. Mencim vienmēr bijusi skaidra koncepcija, kādai jābūt grāmatai, un to mainīt bijis grūti.
Grāmatu tapšanas laikā nācies saskarties arī ar kuriozām situācijām - reiz, pārlasot vienu no uzdevumiem, grāmatas galvenajam redaktoram šķitis aizdomīgi, ka tajā figurē vilciena vagons ar 238 pasažieru vietām. «Vai tur var būt tik daudz vietu? - man jautā grāmatas redaktors,» atceras I. Cine. «Sazvanāmies ar Jāni Menci, un jau pēc maza brītiņa viņš man atzvana no Liepājas, ka viss kārtībā - esot staigājis gar vagonu un tās pasažieru vietas pārskaitījis.»
Izveidoja sistēmu
Diez vai Liepājā var sastapt cilvēku, kurš neko nezinātu par Jāni Menci. Pat sirmā vecumā stalto un izskatīgo majestātiska auguma kungu nevarēja nepamanīt. «Nevaru aiziet no Velnciema līdz centram, kad kāds mani neapturētu un nepavaicātu: «Skolotāj, vai jūs mani atceraties?»,» kādā intervijā saka pats J. Mencis.
Vairākus gadu desmitus skolēni un pedagogi mācījušies no J. Menča rakstītajām matemātikas grāmatām, viņa veidotajām skaitļu slejām. Liepājas pilsētas matemātikas olimpiādēs bija jārisina profesora izstrādātie uzdevumi, balstoties ne tikai uz zināšanām, bet liekot lietā asociatīvu un sistēmisku domāšanu, spēju saskatīt loģiskas sakarības. «Jānis Mencis nekad necentās kādu audzināt ar skaļiem vārdiem. Tikai ar savu piemēru,» atceras bijušais Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors J. Menča skolnieks Kārlis Dobelis. «Viņš fascinēja jau ar savu stāju, ar iejūtību, cilvēcīgumu,» stāsta K. Dobelis, kurš J. Menci iepazinis pēckara gados, būdams Liepājas 5. septiņgadīgās skolas audzēknis, kam J. Mencis mācīja aritmētiku no grāmatas, kurai pats bija līdzautors.
Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem J. Mencis strādāja Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, nemitīgi radīdams kaut ko jaunu. «Jānis Mencis bija dzimis matemātiķis, kurš uztvēra tās harmoniju. Izcils zinātnieka prāts, kurš, latviešu tautai par laimi, pievērsās matemātikas pedagoģijai. Faktiski Jānis Mencis izveidoja matemātikas mācīšanas sistēmu sākumskolā un pamatskolā,» norāda K. Dobelis.
Iekšēja inteliģence
Grūti atrast nozari, kurā nestrādātu J. Menča audzēkņi. «Viņš savā darbā bija ģēnijs metodikas pasniegšanā. Viņam bija talants abstraktus matemātiskus jēdzienus pielīdzināt vienkāršiem piemēriem iz dzīves un tos transformēt bērnam, studentam ļoti saprotamā veidā. Reti esmu sastapusi cilvēkus ar tik nesamākslotu un dziļu iekšējo inteliģenci, kāda bija Jānim Mencim. Viņš kā pasniedzējs mācību gaitā izturējās ar lielu cieņu pret savu skolojamo, nekad neizrādīja savu pārākumu pār citiem cilvēkiem,» atceras Liepājas Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane.
Simboliski, ka Jāņa Menča izcilās prāta spējas pārmantojuši un viņa pedagoga talantu apliecina viņa bērni - dēls Jānis Mencis juniors arī ir matemātiķis Latvijas Universitātē, sarakstījis mācību grāmatas kopā ar tēvu, meita Selga Mence - komponiste, savulaik absolvējusi Liepājas 5. vidusskolu ar zelta medaļu.