Sarunās ar aizdevējiem bija plānots arī runāt par iespēju pagarināt Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma termiņu, taču finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) no šīs pirmdien paustās idejas otrdien atteicās, paziņojot, ka tādā gadījumā aizdevuma procenti būtu augstāki, kā domā arī ekonomisti. No vēlmes panākt aizdevuma termiņa pagarinājumu nav atteicies viens no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderiem Aivars Lembergs, kam kopā ar citiem ZZS līderiem tikšanās ar aizdevējiem paredzēta šodien. Šo sarunu saskaņā ar neoficiālu informāciju iniciēja EK, lai cita starpā uzklausītu ZZS argumentus tās novilktajām sarkanajām līnijām.
Starptautisko aizdevēju - Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) - pārstāvji pārskata misijā Latvijā uzturēsies no otrdienas līdz 18. aprīlim. Šādas misijas EK kopā ar SVF veic regulāri, tiekoties ar dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem. Vispirms iepazīstas ar situāciju, tajā skaitā nodokļu ieņēmumiem, bet pēcāk jau runā par turpmāko. FM pārstāve norādīja, tā kā vienošanās par valdības iecerētajiem pasākumiem šāgada budžeta papildu konsolidēšanai par 50 miljoniem latu ar aizdevējiem ir panākta, šis jautājums šajā misijā netikšot skarts. Taču tiks runāts par budžeta grozījumu ietekmi uz 2012. gada budžetu un tā deficīta apmēru, teica I. Viņķele. Aizdevēji prasījuši, lai budžeta deficīts nākamgad būtu 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), bet FM uzstās, lai deficīts būtu 2,9% no IK. Tas nozīmētu, ka budžets 2012. gadā saskaņā ar pašreizējiem FM aprēķiniem būtu jākonsolidē par 130-150 miljoniem latu jeb ievērojami mazāku summu, nekā izskanējis iepriekš. «Tas ir neapgāžami, ka Latvija līdz šim parādījusi, ka tā nav gļēva, ka ir paveikts daudz, un tāpēc uzstāsim uz 2,9%,» teica I. Viņķele. Tiesa, konsolidējamā summa var mainīties pieaugošā virzienā, ja sociālā tīkla finansēšanai nākamgad vajadzēs vairāk resursu.
Pēc I. Viņķeles teiktā, sarunās ar aizdevējiem ir divi «ļoti svarīgi bloki». Pirmais saistīts ar 2012. gada valsts budžetu, otrs - par turpmāko rīcību ar valstij piederošajām bankām. Proti, cik tālu ir pavirzījusies iecere Latvijas Hipotēku un zemes banku pārveidot par Attīstības banku, kas notiek ar Citadeles bankas un Parex bankas pārdošanas plāniem. Kā zināms, jautājums par turpmāko rīcību ar valstij piederošajām bankām ir valdības dienaskārtībā, bet nekādi lēmumi nav pieņemti. Aizdevēji vēlas runāt arī par valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu, tajā skaitā dividenžu politikas maiņu. Kā zināms, aizdevēji jau aizrādījuši, ka valsts dividendēs no uzņēmumiem izņem pārāk daudz un ierobežo attīstības iespējas. Sarunu dienaskārtībā ir arī strukturālo reformu tālākā virzība, atzina I. Viņķele, prognozējot smagas sarunas jomās, kur aizdevēji vēlas redzēt kardinālākas reformas. «Runa ir par izglītības un sociālā budžeta ilgtspēju, kur esam bijuši gana piesardzīgi. Tas pats ir par subsīdiju politiku,» - tā I. Viņķele. Par reformu iespējām ZZS pārraudzītajās jomās aizdevēji šodien runās ar ZZS līderiem. A. Lembergs gan izteicies, ka ZZS nepiekāpsies mazināt pensijas, bet mēģinās pārliecināt aizdevējus par aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājumu. Arī par to, ka banku drošības spilvenam nevajag turēt 600 miljonus latu, kas guļ neizmantoti. Par šīs summas apmēru tiešām var diskutēt, piekrīt uzrunātie ekonomisti, skeptiski vērtējot ideju par aizdevuma termiņa pagarinājumu. Ja aizdevēji tam piekristu, naudas procentu likmes tad noteikti būtu augstākas nekā pašreizējās, saka DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.