Lai gan arī Vāciju pašlaik skārusi pasaules ekonomikas krīze, šo jubileju vācieši sagaida ar neslēptu lepnumu par savas valsts sasniegumiem. Vācijas prezidents Horsts Kēlers uzsver, ka šo gadu laikā Vācija kļuvusi par atklātu sabiedrību, kas atguvusi kaimiņvalstu cieņu.
Patriotisma atdzimšana
«Vācu dvēsele, ko traumēja nacisma laikmets, lielā mērā ir sadzijusi,» secina Hoenheimas Universitātes socioloģijas profesors Eigens Buss. Vācieši vairs nekautrējas publiski izrādīt savu patriotismu, dziedot savas valsts himnu un tērpjoties Vācijas karoga krāsās. «Man nav kauns, ka esmu vāciete. Varbūt tā bija maniem vecākiem un vecvecākiem, jo viņi dzīvoja tuvāk nacionālsociālisma laikmetam,» ziņu aģentūrai Reuters stāsta 14 gadu vecā skolniece Nina Krauze.
Hitlera režīma pastrādātie noziegumi vēl daudzus gadus pēc kara beigām lika vāciešiem kaunēties par savas valsts vēsturi. 1969.gadā toreizējais Rietumvācijas prezidents Gustavs Heinemanis pavēstīja: «Es nemīlu valsti, es mīlu savu sievu.» Taču pēdējos gados vācieši atkal iemācījušies izrādīt savu patriotismu. Sevišķi labi to varēja redzēt 2006.gadā, kad Vācijā notika pasaules čempionāts futbolā un visa Vācija bija rotāta karoga krāsās. Saskaņā ar Identitātes fonda nesen publicētā pētījuma datiem 60% vāciešu lepojas ar savu piederību Vācijai. Tiesa gan, joprojām būtisku lomu spēlē reģionālā identitāte, piemēram, daudziem Minhenes iedzīvotājiem daudz būtiskāka ir piederība bavāriešu, nevis vāciešu kopienai. «Vācu mentalitāte vēl aizvien ir vairāk federāla nekā nacionāla,» secina Identitātes fonda priekšsēdētājs Pauls Kotess.
Spēku pārbaude
Vācijas federālās sistēmas īpatnības būs redzamas arī sestdien, kad federālā asambleja ievēlēs Vācijas prezidentu. Valsts galvas ievēlēšanai izveidota īpaša kolēģija, kurā būs 612 parlamenta deputāti un 612 delegāti, ko izvirzīja 16 federālās zemes, informē DPA. Vācijas prezidents pilda galvenokārt ceremoniālas funkcijas, tomēr šoreiz prezidenta vēlēšanām pievērsta īpaša uzmanība. Tās notiek tikai četrus mēnešus pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām, tādēļ partijām ir laba iespēja izrādīt savu spēku.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītais konservatīvo bloks atbalsta līdzšinējo prezidentu H.Kēleru. Savukārt sociāldemokrāti nolēmuši atbalstīt zinātnieci Gezīnu Švāni, kura vēlas kļūt par pirmo sievieti Vācijas prezidenta amatā. Konservatīvo blokā, kas atbalsta H.Kēleru, teorētiski ir 614 delegātu, ar kuru balsīm vajadzētu pietikt uzvarai. Taču balsojums būs aizklāts, tādēļ iespējams, ka G.Švānei izdosies sagādāt pārsteigumu.