Bija ziņots, ka bērniņa māte atrodas ārzemēs, par bērnu neliekas ne zinis un vīrietim atstājusi ne tikai zīdainīti, bet arī savu vecāko dēlu. Bāriņtiesa pieņēma lēmumu vecākiem uz divām nedēļām atņemt bērnu aprūpes tiesības.
Diena pēta šo gadījumu, kas parāda: vecāki, atstājot Latviju, bieži nezina savus pienākumus pret valsti un nesakārto dokumentus, kas saistīti ar šeit palikušo bērnu aprūpi. Cilvēki vieglprātīgi izturas pret ģimenes institūciju, nenokārto jautājumus, kas saistīti ar paternitāti.
Glāba pasažieres zvans
24. martā autobusa pasažieri maršrutā Valmiera-Rīga juta, ka kaut kas nav kārtībā - ierastā Latvijas Radio 2 un monotonas motora rūkoņas vietā skanēja stipras kāda pavisam maza pasažiera raudas. Līdzjūtīgākie pasažieri gāja pie mazā bērniņa auklētāja un centās palīdzēt, vismaz iesakot, kas būtu jādara, lai mazulis pārstāj raudāt, - varbūt iedot padzerties vai atģērbt. Vīrietis, kurš ar sešus mēnešus (!) veco zīdainīti devās divu stundu garajā braucienā ar sabiedrisko transportu, mazuļa raudāšanu apstādināt nespēja.
Pasažieri pukojās, pievērsa uzmanību vīrietim, kurš nemaz neizskatījās pēc tāda, kas spējīgs parūpēties par bērnu. Tikai viena no pasažierēm nolēma rīkoties. Viņa piezvanīja savai radiniecei - Valsts bērnu tiesību inspektorei Valmierā. Tālākais notika kā seriālos: bērna atņemšana vīrietim autoostā, bērna identitātes noskaidrošana, mātes meklējumi, bērnu aprūpes tiesību atņemšana uz 15 dienām, skaidrošanās ar māti, kura steidzami atgriezās Latvijā.
Notikušais aktualizē jautājumu par vecāku atbildību pret bērniem arī tad, ja materiālu apstākļu dēļ vecāki ir spiesti doties peļņā uz ārvalstīm.
Ir papīrs, ir cilvēks
«Mazā bērniņa vecāki ir gluži normāli jauni cilvēki, konflikts radās tāpēc, ka vecāki nav sakārtojuši juridisko pārstāvību,» stāsta Kocēnu novada bāriņtiesas priekšsēdētājs Guntis Braslis. Pēc bāriņtiesas priekšsēdētāja stāstītā, bērna māte «tikai pirms trim dienām» bija devusies strādāt uz ārzemēm, beidzot bija atradusi darbu un zīdaini atstājusi bērna bioloģiskajam tēvam, ar kuru viņa dzīvo kopā. Bioloģiskais tēvs ar bērnu brauca uz Rīgu pie māsas, bērns autobusā nebija nomierināms.
Sieviete, kura paziņoja par mazuli autobusā, stāstīja, ka vīrietis bijis «reālā pohu sindromā» un ar bērnu viņš galā nav ticis, tāpēc pilsoniskais pienākums viņai neļāvis uz situāciju noraudzīties vienaldzīgi. Policija tomēr tēva izelpā alkohola ietekmi nejuta. Nespēdams pierādīt amatpersonām savu juridisko pārstāvību attiecībā pret bērnu, viņš mazuli atdeva labprātīgi.
Kad steidzamā kārtā Latvijā atgriezās mazuļa māte, noskaidrojās, ka jaunās sievietes dzīve ir gandrīz vai ziepju seriālu scenāristu iedvesmas avots. Precējusies ar vīrieti, kurš pašlaik dzīvo citur, bet laulība nav šķirta, abiem ir deviņus gadus vecs dēls. Strādājusi darbu, par kuru alga - 130 latu mēnesī, dzīvojusi dzīvoklī, par kuru komunālie maksājumi ziemā ap 100 latu, par īri saimniekam bijis jāmaksā vēl 50 latu. Vienīgie iztikas līdzekļi - bērna pabalsts un māmiņas alga par meitiņu, kura piedzimusi attiecībās ar vīrieti, kurš kopš septembra ir bezdarbnieks un saņem bezdarbnieka ikmēneša pabalstu. Mazuļa dzimšanas apliecībā ierakstīts, ka tēvs joprojām ir oficiāli laulātais.
Lai savilktu galus, tikko kā sešu mēnešu vecumu sasniegušā zīdainīša māte pieņēma lēmumu doties strādāt, kamēr «nāk bērnu nauda» un ik dienas nav jāiet darbā. Uzticēt mazuli bioloģiskajam tēvam iedrošināja apstākļi - «brīžiem mātei šķitis, ka viņš ar bērnu tiek galā labāk nekā viņa, pat zeķītes salāpījis», atstāsta Kocēnu novada bāriņtiesā.
Dramatisku seriālu pietiek
Kopš simtiem tūkstošu cilvēku dodas strādāt uz ārzemēm un atstāj savus bērnus Latvijā radiem, atklājas, cik juridiski nesakārtotās attiecībās viņi dzīvojuši, atzīst VBTAI. Bieži vien situācija, kad dodas uz ārzemēm strādāt, piespiež šīs attiecības sakārtot.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Valmierā Renāte Alberga ir skeptiska, jo pieredzējusi visneiedomājamākās situācijas, kādās nonāk cilvēki, ja nav sakārtojuši juridiskās pārstāvniecības nianses: «Juridiski taču nevar apgalvot, ka vīrietis, ar kuru bērns brauca, ir bioloģiskais tēvs, amatpersonas bija tiesīgas bērnu atņemt.»
Pēc likuma bērnu aprūpes tiesības tika apturētas arī mātes vīram, uz kura vārda reģistrēti abi bērni. Visticamāk, ja tiks pierādīts, ka juridiskais tēvs nav rūpējies par bērniem, aprūpes tiesības tēvam arī uz paša bērnu netiks atjaunotas. Pēc deviņgadīgā dēla teiktā, tēvu viņš «nav redzējis sen», tēvs dzīvo citā novadā.
6. aprīlī aprūpes tiesības mātei tika atjaunotas, lēmumu pieņēmusi Kocēnu novada bāriņtiesa. Māte par zīdaiņa atstāšanu sodu nav saņēmusi. Viņa bāriņtiesā ieradusies dziļi satriekta par notikušo un tagad ir apņēmības pilna «sakārtot papīrus», lai ko tas arī maksātu, un pēc tam vēlas ar bērniem pārcelties tur, kur ir darbs.