Sandis Buškevics
Ar ko bijāt labāki par VEF?
Nepieciešamajos brīžos varējām trāpīt grozā. Savu lomu nospēlēja tas, ka pretiniekiem nevarēja palīdzēt divi snaiperi [Sandis Valters un Kristaps Janičenoks]. Šodien mēs bijām spēcīgāki.
Saki šodien, jo izšķirošās spēles vēl priekšā?
Visas svarīgākās spēles būs sezonas beigās. Patlaban galvenais, ka uzvarējām. Jāņem vērā, ka gan mums, gan VEF jau pavisam drīz ir kārtējās svarīgās spēles Eiropas kausos, kam šobrīd tiek pievērsta lielākā uzmanība.
Gandrīz visu otro puslaiku pietiekami droši turējāt spēles grožus savās rokās, taču beigās sanāca saspringta galotne…
Jā, trešajā ceturtdaļā VEF sāka segt zonas aizsardzību, cerot, ka nevarēsim iemest no distances. Taču mums visi metieni no distances krita grozā. Pārliecība ir laba lieta, bet, kad viņi atgriezās pie cilvēks cilvēku aizsardzības, mēs turpinājām mest tālos. To nevajadzēja darīt, jo tā rezultātā sanāca saspringta galotne.
Vai agresīvā cīņa par atlēkušajām bumbām bija trenera uzdevums?
Tieši šāda uzdevuma nebija, taču visi mūsu spēlētāji ļoti gribēja uzvarēt un aktīvi cīnījās, tāpēc arī tika atalgoti. Manuprāt, lielā mērā mūsu lielākā vēlme uzvarēt izšķīra šīs spēles iznākumu.
Pirmajā puslaikā nespēlēji, bet biji laukumā brīdī, kad atrāvāties no pretiniekiem spēles otrajā pusē. Vai bija kādi īpaši norādījumi?
Īpašu norādījumu nebija. Iespējams, man labāk sanāca atrast brīvos spēlētājus, tāpēc mums spēle sanāca.
Pagājušajā sezonā uz brīdi parādījies Ventspils sastāvā un spēlēji arī pret VEF. Vai pretinieks kļuvis spēcīgāks?
Šosezon gan mums, gan viņiem bija problēmas ar sastāva komplektāciju, tāpēc vēl pāragri spriest par komandu īsto spēku. Vēl ir laiks visu sakārtot.
Cik ļoti mainījusies Ventspils komanda kopš laika, kad pirmo reizi devies spēlēt uz ārzemēm?
Protams, ir ļoti mainījusies. To noteicis gan tas, ka parādījušies ārzemju treneri. Arī spēlētāju komplektācija ir atšķirīga. Grūti salīdzināt šīs komandas, tās ir ļoti atšķirīgas.