Iespējams, tā bija tikai sakritība, tomēr lasītāju savstarpējās diskusijās, kā nereti ierasts, konflikti atšķirīgu viedokļu dēļ neizcēlās. Komentāru sadaļā drīzāk izskatījās pēc ideju darbnīcas, kur dalībnieki viens otru papildināja ar ieteikumiem par nepieciešamajām pārmaiņām. Galvenie domu graudi, kas izrietēja nedēļas garumā, - studenti vēlas lielāku slodzi studijās, Latvijai ir plašāk jāatver durvis ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, sociālajās zinātnēs jāsamazina budžeta vietu skaits, uzņemšanas noteikumiem augstskolās jābūt stingrākiem, nepieciešama lielāka koncentrēšanās uz praksi. Gan vēstulēs, gan saņemtajos telefona zvanos daudzi uzsvēra problēmu, ar kuru saskaras vairums jauniešu, - izdarīts greizs šāviens, izvēloties studiju jomu. Rosinājums - jāsniedz vairāk informācijas par karjeras izvēli, sākot jau no pamatskolas.
«Kur paliek mūsu nauda, kas ieguldītā izglītībā?» neizpratnē šonedēļ vaicāja daudzi Dienas lasītāji. Ar ko nodarbojas absolventi pēc studiju beigšanas, īsti nespēj atbildēt arī par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija. Lai šāds jautājums nemaz nerastos, daļa lasītāju ieteica risinājumu - par budžeta līdzekļiem sagatavosim tik speciālistu, cik valstij nepieciešams. Tomēr ministrija uz to reaģē kusli - neesot garantijas, ka valstī garantētās darba vietas pēc tam atradīsies. Patlaban varam vien cerēt, ka reformas skaidrāk iezīmēs mērķus, tikmēr par valsts naudu gatavosim pedagogus, kas privātfirmās strādās par menedžeriem.