«Mēs taču joprojām nezinām un nemākam noformulēt, kas tas tāds vispār ir - laiks. Visi zina, ka tas ir, jūt un saprot to, baidās no tā, bet, ko īsti laiks nozīmē, - nezina. Tas ierosināja mani veidot šo vizuālo veltījumu laikam, jo kino it kā piedāvā laiku redzēt «uzskatāmi» tieši - ar pulksteņa tēlu.» Merklija darbs sastāv no 1098 samontētiem pulksteņu attēliem filmās! Šo «filmu» jau tagad dēvē par vizuāli virtuozu šedevru, tā ceļo pa pasaules muzejiem un galerijām (darbs bija skatāms arī Maskavas Garāžā, miljardiera Abramoviča sievas Darjas Žukovas izcilajā galerijā).
Ar ko oriģināls atšķiras no kopijas?
Merklijs (dzimis 1955. gadā) ar darbu The Clocks/Pulksteņi ir viens no trim 54. Starptautiskās Venēcijas biennāles augstākās atzinības - Zelta (divas) un Sudraba (viena) lauvu statuetes - ieguvējiem. 4. jūnijā tika paziņoti arī citi laureāti. Jau iepriekš zināms, ka goda Lauvas par mūža ieguldījumu vizuālajā mākslās saņems austriešu tēlnieks Francs Vests (dz. 1947) un Parīzē dzīvojošā amerikāņu māksliniece Eleina Stērtvanta (dz. 1930), kura visu mūžu cenšas noskaidrot, ar ko «oriģināls» mākslā atšķiras no tā «kopijas» (māksliniece veido augstvērtīgas slavenu mākslas šedevru replikas). Goda Lauvas svinīgā ceremonijā pasniedza šī gada biennāles kuratore Bīče Kurigere un visu Venēcijas biennāļu (kā zināms, biennāles ietvaros notiek arī kino, arhitektūras, vizuālo mākslu, teātra skates) direktors Paolo Barata.
Piemiņas balsojums talantam
Zelta lauva par labāko nacionālo paviljonu (izstādi) saņēma Vācija, kas leģendārajos Venēcijas Dārzos/Giardini bija iekārtojusi grandiozu divdaļīgu pērnvasar no vēža mirušā sociāli angažētā teātra režijas ģēnija Kristofa Šlingenzīfa piemiņas ekspozīciju (ekspozīcijas komisāre Zuzanne Gensheimere). Tajā skatāma Šlingenzīfa realizētās neprātīgās ieceres - Āfrikas operas ciemata - videodokumentācija un ciema makets (mākslinieks tiešām izveidoja teātra trupu mazā Burkinafaso ciematā Ugadugu), ekspozīcijas centrā novietotas izrādes Šausmu baznīcas (tā saucās K. Šlingenzīfa oratorija fluxus manierē) dekorācijas un audioinstalācija, kas liek domāt par vāgnerisko Gesamtkunstwerk ideju kā auglīgu sēklu arī pēc Šlingenzīfa fiziskās nāves.
Sudraba lauvu, ko piecu cilvēku žūrija piešķir daudzsološākajam jaunajam māksliniekam, saņēma Lielbritānijā dzīvojošais Harons Mirza (dz. 1977).
Starptautiskajiem soģiem no Ēģiptes, Francijas, ASV, Ķīnas un Itālijas ir tiesības ar divām papildu balvām (special mentions) atzīmēt arī vēl citus, žūrijasprāt, izcilus sasniegumus. Šogad speciālo uzslavu nopelnīja Klāra Lidēna (dz. 1979) no Zviedrijas par darbu Atkritumu konteineri/Trashcan (iespaidīga un agresīva publiskās telpas intervence ar miskastu kaudzi glaunā telpā - mākslas muzejā) un Lietuvas mākslinieks Darjus Mikšis (dz. 1969) par darbu Pie baltā aizkara/Behind the White Curtain, kurš, pēc žūrijas atzinuma «konceptuāli elegantā formā un ar oriģinālu, svaigu skatījumu «ierāmē» nacionālās mākslas vēsturi». Mikšis asprātīgā veidā izstādījis Padomju Lietuvā tapušos sociālistiskās mākslas paraugus. Jāatzīmē, ka vēl viens lietuviešu mākslinieks Gintars Didžpetris ir uzaicināts Bīčes Kurigeres veidotajā biennāles galvenajā izstādē Arsenālā.
Latviju Venēcijā šogad pārstāv gleznotājs Kristaps Ģelzis.