MK plāns paredz 280 miljonu latu konsolidāciju 2011. gadā un 310 miljonu - 2012. gadā, tomēr 2012. gada konsolidācijas plāns ir neskaidrs. Lai sasniegtu noliktos mērķus, 2012. gada budžetā nepieciešams veikt «tālāku izdevumu reformu» gandrīz 178 miljonu latu apmērā. No budžeta konsolidācijas prognozētā apjoma 2012. gadā jāizslēdz arī pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšanas ietekme, jo šādu pasākumu nevar vērtēt kā ilgtspējīgu. Tāpēc jāsecina, ka valdībai nav rīcības plāna konsolidācijas panākšanai līdz eiro ieviešanai 2014. gadā.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 20. novembrī sociālie partneri secināja, ka 2011. gada valsts budžetā paredzēts neliels izdevumu samazinājums un lielākā konsolidācijas daļa paredzēta ieņēmumos. Tas ir pretrunā ar NTSP sēdēs pausto Finanšu ministrijas valsts budžeta konsolidācijas principu, ka 2011. gadā budžeta stabilizācija tiks panākta, samazinot par 2/3 valsts izdevums, bet ieņēmumus kāpinot ne vairāk par 1/3 no kopējā konsolidācijas apjoma. Ir bažas par valdības spēju īstenot strukturālās reformas nākamgad un ievērot šo principu turpmāk. Tāpēc aicinām samazināt budžeta izdevumus 2011. gadā un vidējā termiņā, balstoties uz darba grupu veiktajiem funkciju auditiem. Iespējas konsolidācijai saskatām iestāžu atbalsta funkciju optimizēšanā, ES struktūrfondu efektīvā investēšanā, ēnu ekonomikas apkarošanā, kā arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā.
Uzturam spēkā iebildumus par nodokļu slogu - sociālā nodokļa likmes paaugstināšanu darbaspēkam. Ir jākāpina neapliekamais minimums vismaz līdz 55 latiem un IĪN atvieglojums par apgādībā esošām personām.
Aicinām nepieņemt lēmumu par minimālās algas celšanu bez vienošanās panākšanas par minimālās algas paaugstināšanas modeli nākotnē, paredzot gan straujāku minimālās algas apmēra palielināšanu līdz 60% no vidējās algas tautsaimniecībā, gan arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz vismaz 50% no minimālās algas.
Sociālā budžeta ilgtspējai tajā jāsaglabā atbilstīgie izdevumi, bet pārējie jānodrošina no pamatbudžeta. Par iemaksu likmes samazināšanu 2. pensiju līmenī līdz 0,5% jākonkretizē mehānisms, kura ietvaros tiks kompensētas samazinātās iemaksas. Atbalstām straujāku un progresīvāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes paaugstināšanu, nosakot ar NĪN neapliekamo apdzīvojamo platību minimumu.
Nedrīkst maldināt sabiedrību, ka nepieciešamība celt nodokļus saistīta ar inflācijas pieauguma ierobežošanu un Māstrihtas kritēriju ievērošanu pirms eiro ieviešanas. Lēnās izaugsmes un varbūtējās deflācijas dēļ eirozonā Latvijas inflācijas robeža būs ļoti zema, visticamāk, 1,5-2,5% robežās. Pakāpeniskās stabilizēšanās dēļ Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs maz ticams, ka inflācija Latvijā ilgstoši saglabāsies tik zemā līmenī. Tādēļ jārod izsvērti pasākumi eiro ieviešanas iekšējo un ārējo risku mazināšanai un valsts budžeta sabalansēšanai.
Izsvērtu lēmumu labad aicinām pirms valsts budžeta iesniegšanas Saeimā par to konsultēties ar sociālajiem partneriem.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers