Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) informēja, ka vajadzīgie resursi pabalsta saglabāšanai līdzšinējā astoņu latu apmērā par katru nepilngadīgo tikšot meklēti speciālajā budžetā. Tas, kurā jomā un cik daudz būs iespējams ietaupīt, būs zināms pēc pirmā ceturkšņa, teica ministre. Naudu varētu meklēt bezdarbnieku pabalsta saimniecībā, ņemot vērā sarūkošo šī pabalsta saņēmēju skaitu un apmēru. Piemaksu samazināšana vecuma pensijām neesot plānota.
Patlaban ir runa par pabalsta saglabāšanu visām ģimenēm ar bērniem uz laiku līdz 2014. gadam. Tas labklājības ministres skatījumā būtu piemērotāks laiks pārskatīt ģimenes valsts atbalsta pasākumus, piemēram, mērķtiecīgāk strādājot pie nodokļu atvieglojumiem ekonomiski aktīvām ģimenēm.
Kā zināms, LM plānoja no 1. jūlija reformēt ģimenes valsts pabalstu, tādēļ tapuši vairāki risinājumi šī atbalsta saņēmēju loka sašaurināšanai. Ņemot vērā ierobežotos resursus, pabalstu līdzšinējā apmērā no gada vidus nevarētu nodrošināt viena un divu bērnu ģimenēm.
Ja pabalstu maksātu ģimenēm ar trim un un vairāk bērniem, tad par katru atvasi ģimene mēnesī saņemtu desmit latu. Tādā gadījumā pabalstu saņemtu nepilna trešdaļa no pašreizējā saņēmēju skaita.
Izskanēja doma pabalstam trūkstošo naudu rast, mazinot lielo pensiju piemaksas, pret ko iebilda Latvijas Pensionāru federācija. Tās vadītāja Aina Verze, paužot personīgo viedokli, sacīja, ka pabalsta saglabāšanai būtu pieļaujams piemaksu samazinājums uz pusi pensijām, kas pārsniedz 600 latu. Tas dotu salīdzinoši nelielu summu - nepilnus 400 000 latu iepretim 11,2 miljoniem latu, kas šogad vajadzīgi ģimenes valsts pabalsta sistēmas saglabāšanai.