Tas it kā palielina jautrību. Turklāt mazliet satraucoši, jo mēs taču darām ko tādu, kas nav atļauts. Protams, ir bail pierast. Taču mana mamma arī agrāk reizēm uzsmēķēja, un redzu, ka tas nekādu ļaunumu viņai nav nodarījis. Mūsu vecumā neviens nedomā, ka varētu saslimt, nomirt. Pieaugušie saka - smēķēt nav stilīgi, bet mēs domājam, ka ir. Mana draudzene, ieraugot foršus puišus, uzreiz velk ārā cigareti.
Luīze, 15 gadu
Kad mans tētis smēķēja, man tas šķita ļoti ļauni un ka es nekad mūžā tā nevarētu. Mans vectēvs, tēta tētis, nomira ar plauša vēzi un arī tēta vectēvs nomira ar šo slimību. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ tētis pirms gada beidzot atmeta smēķēšanu. Es par to priecājos, jo patiesībā ļoti baidījos, ka arī tētis varētu nomirt. Turklāt viņa drēbes briesmīgi smirdēja, lai gan viņš gāja smēķēt uz balkona.
Ričards, 14 gadu
Diezgan daudzi mani vienaudži smēķē, un zinu dažus, kas to dara regulāri. Es arī vienreiz pamēģināju, kad man piedāvāja cigareti. Sāku klepot un... īsāk runājot, man nepatika. Es smēķēšanā nesaskatīju nekā tāda, kā dēļ tērēt naudu. Mani draugi arī nesmēķē. Domāju, tāpēc, ka mēs spēlējam hokeju un sportistu vidū smēķēšana nekotējas.
Jānis, 18 gadu
Lai gan medijos, uz cigarešu paciņām, arī skolās ir ļoti daudz informācijas, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, daudzi pusaudži smēķē. Man šķiet, šis ieradums tiek nodots no paaudzes paaudzē - lielie zēni pīpē un viņi mazos ietekmē daudz vairāk nekā visi mediji un kampaņas kopā. Kāpēc mēs smēķējam? Zinu dažus, kuri saka - man patīk pats process. Kad nav ko darīt, uzsmēķē. Bieži to dara kompānijas dēļ. Smēķētāji savā starpā ir arī draudzīgāki nekā nesmēķētāji. Reizēm cigarete ir iemesls, lai sāktu sarunu un sadraudzētos. Taču, ja smēķē 14 un 15 gadu mazi bērni, man tas nešķiet normāli.
Es pats sāku smēķēt, kad man bija 17 gadu. Mani vecāki zina, ka es smēķēju, nosoda mani, un viņu klātbūtnē es arī neatļaujos vilkt ārā cigareti. Lai gan mana mamma pati joprojām smēķē. Tētis 20 gadus smēķēja un tad atmeta. Viņam ir liels gribasspēks. Labs piemērs, es arī plānoju atmest. Galu galā cigaretes ir dārgas un ir risks sabojāt sev veselību.
Juris, 14 gadu
Lielākoties smēķē 16 un 17 gadu vecumu sasniegušie. Kad jaunākie redz viņus ar cigaretēm rokās, viņiem gribas līdzināties vecāko klašu skolēniem. Nevienam jau negribas būt atstumtajam. 14 un 15 gadu vecumā katrs jau ir pamēģinājis izsmēķēt kādu cigareti, un es nepazīstu nevienu, kas, sācis smēķēt, būtu atmetis. Taču zinu tādus, kuri neņem cigaretes pat rokā. Es pats sevi neuzskatu par smēķētāju, lai gan, jāatzīst, kādas trīs reizes mēnesī uzvelku dūmu. Ja draugs piedāvā cigareti, dažreiz atsaku, bet dažreiz arī ne. Ja apkārt visi smēķē, nebūs tā, ka viens ir bez cigaretes.
Pirmā reize, kad uzsmēķēju, bija 13 gadu vecumā. Man piedāvāja, ievilku dūmus un sajutu, kā tie kož kaklā. Izsmēķēju visu cigareti, un vēlāk sāka reibt galva. Laikam arī pēc pirmās reizes palika slikta dūša. Taču pēc tam kompānijas vēl uzsmēķēju.