Studentu un Sociālo zinātņu fakultātes virzītā Inta Brikše, kura vada Komunikācijas studiju nodaļu, iepazīstinot ar savu redzējumu, izvirzīja četrus mērķus, kurus soli pa solim sasniedzot LU esot jākļūst par zinātnes universitāti. Pašreizējais rektors Mārcis Auziņš, kuru amatā arī turpmāk vēlas redzēt vairākas LU fakultātes un institūti, kā vienu no būtiskākajiem plāniem minēja dažādu pētniecības virzienu attīstību, kas vienlaikus topošajiem speciālistiem sniegtu iespēju piedalīties dažādos pētījumos attiecīgajā nozarē un saņemt atalgojumu par to.
Debašu sākumā ar kandidātiem, izceļot labākās īpašības un aicinot LU Satversmes sapulci atdot savas balsis, iepazīstināja viņu izvirzītāji. LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Māris Purgailis, kura vadītā fakultāte ir viena no piecām M. Auziņa virzītājām, uzteica pašreizējā rektora sekmīgo vadību, kā arī politisko neatkarību, piebilstot, ka «koķetēšana ar vienu politisku spēku dod tikai īslaicīgu efektu». Medicīnas fakultātes pārstāve Ingrīda Rumba-Rozenfelde uzsvēra M. Auziņa zinātnisko darbību un starptautisko atpazīstamību. Viņa norādīja, ka viens no fiziķa pēdējiem darbiem ticis publicēts «prestižajā Oxford University Press».
Viens no I. Brikšes atbalstītājiem Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docents Ivars Ījabs runāja par rektora amata kandidātes organizatorisko kompetenci un finanšu vadības spējām. «Tie, kas ir bijuši šajā [Sociālo zinātņu] fakultātē, apmēram stādās priekšā, par ko ir runa,» viņš teica. LU Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaks I. Brikši raksturoja kā «cilvēku ar stingru mugurkaulu un skaidru redzējumu», piebilstot, ka nevienu citu kandidātu studenti nevarot iedomāties.
Runājot par tuvāko četrgadi LU, I. Brikše uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot «LU zīmolu virzienus», tādējādi piesaistot lielāku studētgribētēju skaitu demogrāfiski nelabvēlīgajā situācijā. Veroties tālākā nākotnē, komunikācijas speciāliste norādīja, ka rītdienas studijas būs intensīvs patstāvīgs darbs. M. Auziņš uzskata, ka pārejai uz atvērta tipa universitātēm, kurās nepastāv robežas, nepieciešams ilgs laika posms.
«Akadēmiskā centra celtniecībā vēlos pateikt pirmo lietu - es stāvēšu Latvijas Universitātes pozīcijās,» atbildot uz jautājumu par Torņakalna Akadēmiskā centra celtniecību, iesākumā norādīja I. Brikše, piebilstot, ka runas par viņas darbošanos ar Ventspili saistītos uzņēmumos ir spekulācijas. Centra attīstība esot jāskata kopā ar pārējām interesēm, taču vienlaikus tur ir nepieciešams koncentrēt resursus. Pretējā gadījumā turpmāk nebūs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus un ārvalstu studentus, uzskata kandidāte. M. Auziņš, klāstot savus Akadēmiskā centra plānus, pauda, ka līdzekļi tā tālākajai attīstībai varētu rasties, pārdodot patlaban LU rīcībā esošos īpašumus, kuri varētu atbrīvoties, uzceļot ēkas Torņakalnā.
Abi kandidāti ir vienisprātis, ka LU starptautiskā virzība nevar būt veiksmīga esošās augstskolu likumdošanas ietvaros, jo tā ierobežo ārvalstu mācībspēku un studentu piesaisti. M. Auziņš norādīja, ka LU nevar kļūt par ideālu, ja Latvijas izglītības sistēmai trūkst stratēģiskās attīstības plāna.