Temperatūra uzkarsa pat tik augstu, ka Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits paziņoja - to dāni vajadzētu izraidīt no valsts. Lai netaisa nesmukumu Latvijas pārtikas uzņēmumiem. Dāņu profesors pirms nedēļas Rīgā notikušajā kardiologu kongresā nāca klajā ar skandalozu paziņojumu, ka Selgas vafelēs esošo transtaukskābju daudzumu varot pielīdzināt 10 dienā izsmēķētām cigaretēm un našķis ir bīstams veselībai.
Kaitīgie augu tauki
Patiesībā transtaukskābju klātbūtne gan pašmāju ražotajos, gan ievestajos pārtikas produktos nav nekāds jaunatklājums. Tās tur ieperinājušās kopš laikiem, kad pārtikas produktu ražošanā vai pagatavošanā tiek izmantoti cietie tauki vai margarīns, kuru sastāvā ir transtaukskābes.
Kas tās ir, un kā tās rodas? Transtaukskābes parasti sastopamas pārtikas produktos, kas ir piesātināto tauku avots, tostarp dabas produktos, piemēram, pienā, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, olās un to pārstrādes produktos. Šīs vielas rodas vai to daudzums palielinās eļļas transformācijas rezultātā - spiežot eļļu augstā temperatūrā, eļļu rafinējot vai šķidros augu taukus padarot (hidrogenējot) par cietajiem taukiem vai margarīniem. Valda uzskats, ka nozīmīgākais kaitīgo transtaukskābju avots ir tieši hidrogenētie augu tauki un izstrādājumi, kuru ražošanā tie izmantoti. Galvenokārt tās ir ātrās uzkodas, maizes un konditorejas izstrādājumi, čipsi, margarīns, frī kartupeļi. No ražotāju viedokļa šādu augu tauku izmantošana ir izdevīga, jo paildzina produktu uzglabāšanas termiņu un lietošanā ir ekonomiski izdevīgāki. Turpretī patērētājiem, regulāri lietoti, šādi produkti var radīt veselības problēmas. Organiskās sintēzes institūta direktors, Medicīnas ķīmijas nodaļas vadītājs Ivars Kalviņš ir pārliecināts, ka dāņu profesora paziņojums nav tikai vētra ūdens glāzē vai mārketinga triks, lai nomelnotu vafeļu ražotāju konkurentus Latvijā. Tas esot nopietns brīdinājums. Neierobežojot uzturā produktus, kuru sastāvā ir transtaukskābes, sievietēm ar laiku varot palielināties risks saslimt ar krūts vēzi, samazināties iespēja tikt pie bērniem, cilvēkiem krietni palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. «Alcheimera slimība ir tieši atkarīga no šo tauku patērētā daudzuma. Par vēzi vēl strīdas, bet tas attiecas arī uz diabēta risku, aptaukošanos un aknu funkciju traucējumiem,» dedzīgi stāsta Kalviņš.
Var arī neuzrādīt
Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka patērētājiem atliek vien zīlēt, kuros produktos ir transtaukskābes un kuros nav. Jo mūsu valstī nav neviena likuma, kas noteiktu, ka tās būtu jānorāda produkta marķējumā. Viss atkarīgs no ražotāja godaprāta, un arī tad sastāvā diez vai varēs atrast jēdzienu «transtaukskābes», visdrīzāk tur būs rakstīts «hidrogenētie augu tauki». Diena par to pārliecinājās, izpētot pilnīgi nejauši pa rokai gadījušos produktus. Hidrogenētie augu tauki uzrādīti ne tikai Selgas vafelēs, bet arī šokolādes cepumos, tos atradām saldējuma Pols sastāvā un tortē Vāverīte, bet Hanzas maiznīcas Pļavas maizes sastāvā norādīti tikai augu tauki. Margarīna Rama iepakojumā transtauku daudzums norādīts mazāk par 0,5%, Polijā ražotā margarīna Emilija kārbiņu rotā uzraksts «Nesatur hidrogenētos taukus».
Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra vecākā eksperte Aija Melngaile piebilst: «Ja pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā norādītas tādas sastāvdaļas kā hidrogenētie tauki, margarīns, piens, gaļa, olas un to pārstrādes produkti, produktu sastāvā var būt gan piesātinātie tauki, gan transtaukskābes.»
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate atzīst: «Diemžēl marķēšanas noteikumi ir labvēlīgāki ražotājiem, un daudzas lietas var norādīt pēc saviem ieskatiem.» Speciālisti gan apgalvo, ka Eiropā un arī Latvijā tiekot strādāts, lai šādu vielu klātesamības uzrādīšanu noteiktu par obligātu. Savukārt Ivars Kalviņš ir skeptisks: «Atceros, cik lielas pūles bija jāpieliek, lai pieņemtu Ministru kabineta noteikumus, kas paredz marķējumā uzrādīt ne tikai E vielas, bet arī to daudzumu. Tāpēc domāju, ka arī šajā jautājumā Latvija atkal gulēs līdz pēdējam. Jau sen esmu dzirdējis, ka Latvijas dietologi par to runā, bet ražotāji saka - kamēr Eiropā nav aizliegts, ražosim, jo tā ir lētāk.»
Jāievēro mērenība
Vēl kāda ķibele - pat ja ražotājs godīgi uzrādījis šo tauku klātbūtni produkta sastāvā, neizdevās atrast to daudzumu tajā. Atkal var tikai minēt, cik gramu transtauku uzņemam, apēdot to pašu saldējumu, cepumus vai vakarā pie televizora izēdot čipsu paku. Aija Melngaile gan mierina satrauktos patērētājus - veselības risks atkarīgs no minēto produktu īpatsvara ikdienas uzturā. «Veselīgas diētas pamatprincipi ir uztura dažādība un mērenība. Latvijas diētas speciālistu izstrādātā veselīga uztura piramīda nosaka, ka našķiem - cepumiem, vafelēm, konfektēm, čipsiem un citiem - vajadzētu nodrošināt tikai 5% kopējās dienā nepieciešamās enerģijas.» Vērtējot no produktu patēriņa viedokļa, tas nozīmē, piemēram, aptuveni 20 gramu šokolādes dienā, 30-40 gramu cepumu vai vafeļu dienā. Ievērojot mērenības principu, nebūtu jāuztraucas arī par transtaukskābju saturu minētajos produktos!