Zog pat jumtu
«Dievkalpojuma laikā ienāca ļoti jauns romu tautības puisēns - viņš izskatījās vai ap gadiem pieciem, bet noteikti bija vecāks. Pēc brītiņa ienāca arī viņa brālis, un brīdī, kad visi gāja pie Svētā vakarēdiena, puiši sāka kursēt pa solu rindām, līdz ieraudzīja, ka kāda sieviete atstājusi maciņu bez uzraudzības, un uzreiz metās tam klāt. Toreiz paspēju viņus notvert, pirms bija kaut ko izdarījuši,» par mazo zagļu izdarībām stāsta baznīcas dežurante Dita.
Dita viņiem pievērsusi uzmanību, jo puisēni pieder pie grupas, kas draudzei jau agrāk radījusi problēmas: vasarā viņi regulāri lauzuši baznīcas jumtu, kas satur kaparu, lai nodotu to metāllūžņos. «Viņi bija uzkāpuši pa notekcaurulēm un atlauzuši jumtu virs pērminderu istabas, un sākuši lauzt arī pie mācītāju istabas. Arī tagad iekšā tek ūdens, kaut gan jumts jau salabots,» viņa atceras. Pēdējā reize, kad puiši atnākuši pēc «metāllūžņiem», bijusi īsi pirms Ziemassvētkiem, bet toreiz Dita viņus laikus pamanījusi, un huligānus izdevies aizturēt. «Viņiem uzrakstīja protokolu, un viss. Policija tā arī pateica, ka nepilngadīgajiem neko nevar izdarīt,» viņa sūkstās. K. Simanovičs piebilst, ka «tas šiem pusaudžiem savā ziņā rada pārākuma sajūtu, jo viņi zina, ka nekā jau viņiem nebūs. Sliktākajā gadījumā vecākus izsauks, un viss».
Zēni vasarā uzglūnējuši arī uz baznīcu atbraukušo kāzinieku mašīnām. «Tā bija kā sērga - kā parādās mašīnas, tā puikas klāt. Vienmēr brīdināju, ka mašīnas jāslēdz ciet, jo mums ir parādījušies zagļi. Paldies Dievam, viņiem neizdevās neko izzagt, vismaz neviens nesūdzējās. Pašām dārgākajām mašīnām viņi centās noskrūvēt detaļas, piemēram, riepu ventiļus. Nācās nepārtraukti staigāt apkārt un uzmanīt,» atceras Dita.
K. Simanovičs uzsver, ka apdraudējums pagaidām neesot pārāk nopietns, bet «protams, tas nes zaudējumus gan cilvēkiem, gan draudzei». Mācītājs uzskata, ka zagļi baznīcēnus par upuriem varētu būt izvēlējušies tādēļ, ka «kad cilvēks atnāk uz baznīcu, viņam automātiski rodas sajūta, ka viņš ir nonācis drošā vietā, kur viņam nekas nenotiks, jo galu galā tas ir Dieva nams un viņš ir, tā sakot, Dieva klātbūtnē. Cilvēks varbūt zaudē modrību un neaizdomājas, ka viņam būtu jābūt piesardzīgam tāpat kā jebkurā publiskā vietā. Ir tādi negodprātīgi ļaudis, kuri to ir pamanījuši». K. Simanovičs uzsver, ka draudzes darbinieki arī cenšas uzturēt sanākušo cilvēku drošību, taču Lutera baznīcas dievkalpojumi parasti ir visai apmeklēti, tāpēc visu novērot nav iespējams.
Pieskrūvē ziedojumu lādes
Rīgas Lutera draudze nav vienīgā, kura saskaras ar regulāru kaitniecību no likumam nepaklausīgās sabiedrības daļas. Janvāra sākumā Lēnu Romas katoļu baznīcas prāvests Andrejs Mediņš bija atradis kādu piedzērušu jaunieti guļam sniega kupenā un atļāvis viņam pāris nakšu pārlaist baznīcas īpašumā. Puisis saviem labdariem «pateicies», aiznesot baznīcas ziedojumu kasti ar aptuveni 20 latiem. A. Mediņš gan Dienai uzsvēra, ka puisis jau ir notverts un sodu saņēmis. «Ja cilvēkam nekas nav svēts, kāpēc lai baznīca būtu svēta?» viņš retoriski vaicā.
Prāvests uzskata, ka baznīcu apzagšanā vaina drīzāk ir psiholoģiska - būtu jāmaina cilvēku attieksme pret baznīcu. «Domāju, zādzību būtu daudz mazāk, ja baznīcas visu laiku stāvētu vaļā, nevis tiktu slēgtas ciet. Citādi rodas vēlme ielauzties, kaut ko paņemt, bet, ja baznīca būtu vaļā, viņi saprastu, ka tur nav ko ņemt,» skaidro A. Mediņš. Šāda prakse tiekot piekopta viņa draudzē, un viņš uzskata, ka tas varētu nostrādāt arī citur, arī Rīgā.
Savukārt Vecrīgas Svētā Jāņa baznīcas luterāņu draudzei ziedojumu lādes drošības dēļ pat nācies pieskrūvēt pie grīdas - tai galvassāpes sagādā vecpilsētas ielās klaiņojošie bezpajumtnieki. «Ik pa laikam ir mēģinājumi ko nozagt, bet tagad to vairs nav tik daudz kā dažus gadus iepriekš. Mūsu baznīcā jau nav ko laupīt - neesam katoļi, kuriem ir daudz svētlietu,» Dienai norāda draudzes priekšnieks Andris Blūms. Viņš tomēr atzīst, ka mācītājam ir pat nācies brīdināt uz dievkalpojumu sanākušos baznīcēnus, lai neatstāj savas mantas bez uzraudzības. «Baznīcēni pārsvarā ir veci cilvēki, kuri aizņemti ar savām pārdomām. Baznīca ir atvērta visiem, un [zagļu] «sociālais kontingents» to ir pamanījis, bet problēma no tā nav jātaisa,» viņš uzskata.