Apsūdzības turētāji uzskata, ka Ž. Širaks galvaspilsētas mērijas paspārnē bija izveidojis sarežģītu shēmu, kuras ietvaros tika izmaksātas algas mēra partijai pietuvinātiem cilvēkiem, kuri patiesībā Parīzes domē nemaz nestrādāja. Tādējādi viņš esot ieguvis finansējumu savas politiskās karjeras nodrošināšanai, arī kļūšanai par Francijas prezidentu.
Ž. Širaks ir kļuvis par pirmo Francijas prezidentu, kurš sēdies uz apsūdzēto sola. Pirms viņa tikai divi valsts vadītāji gājuši līdzīgu ceļu - 1792. gadā karalis Luijs XVI un nacistu okupācijas laika jeb tā sauktā Višī režīma līderis maršals Filips Petēns 1945. gadā.
Viltus darbinieki
Francijas politikas veterāns Ž. Širaks Parīzes mēriju vadīja no 1977. līdz 1995. gadam, kad pirmo reizi tika ievēlēts par Francijas prezidentu. Viņa apsūdzētāji apgalvo, ka šajā laikā Ž. Širaks izmantojis mērijas līdzekļus, lai maksātu personām, kuras patiesībā strādājušas viņa tolaik vadītās partijas RPR labā.
Ž. Širaka lieta faktiski ir saplūdināta no divām atsevišķām. Vienā, kur viņš ir apsūdzēts nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanā, teikts, ka 21 cilvēks, kam Parīzes dome maksāja algu, patiesībā strādāja mēra partijā. Savukārt otrajā, kur eksprezidentam izvirzītas apsūdzības interešu konfliktā, galdā likti pierādījumi, ka Parīzes mēra birojā pieņemti vismaz septiņi padomnieki, kuriem patiesībā ar galvaspilsētu nav bijis ne mazākā sakara, jo viņi dzīvojuši un strādājuši citviet, vēsta britu laikraksts The Independent. Tiek lēsts, ka nelikumīgo darbību dēļ no Parīzes budžeta aizplūduši aptuveni divi miljoni eiro (1,4 miljoni latu).
Ja tiesa Ž. Širaku atzīs par vainīgu, viņam draud cietumsods līdz desmit gadiem un naudas sods 150 tūkstošu eiro (105 tūkstoši latu) apmērā. Vairākums tieslietu ekspertu gan šaubās, ka notiesājoša sprieduma gadījumā bijušais prezidents nonāktu aiz restēm.
Ironiski, ka skaļajā prāvā patiesībā nav ne apsūdzētāja, kas pārstāv valsti, ne cietušā. Prokuratūra pagājušajā gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pietiekami pierādījumu, uz kuru pamata Ž. Širaku varētu tiesāt. Savukārt galvenais cietējs - Parīzes mērija - atsauca savas pretenzijas, jo bijušā prezidenta draugi un Francijā valdošā partija UMP (ar kuru savulaik saplūda Ž. Širaka vadītā RPR) domei septembrī samaksāja 2,2 miljonus eiro (1,54 miljoni latu).
Joprojām populārs
Tomēr lieta nonāca līdz tiesai, pateicoties maģistrātiem, kuri veica izmeklēšanu abās lietās un uzstāja, ka prokuratūras par nepietiekami spēcīgiem atzītie pierādījumi ir nopietni un sabiedrības interesēs ir lietas izskatīšana tiesā.
Ar civilprasību tiesā vērsās vairākas sabiedriskās organizācijas, kuru darbības pamatmērķis ir korupcijas izskaušana.
Prāva var tikt pārcelta, ja vēl viena apsūdzētā, bijušā Ž. Sarkozī biroja vadītāja Remī Šardona advokātam izdosies pārliecināt tiesnesi, ka divu lietu apvienošana vienā ir pretrunā ar Francijas konstitūciju. Neskatoties uz tiesu, Ž. Širaks ir ļoti populārs franču vidū. Pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņu atbalsta 70% Francijas iedzīvotāju. Tik augstu popularitātes līmeni viņš savas 12 gadu ilgās valdīšanas laikā nesasniedza ne reizi. Salīdzinājumam - pašreizējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī atbalsta tikai 21%.
Daudzi franči ilgojas pēc Ž. Širaka valdīšanas laika un prāvā nesaskata neko sliktu. «Tas viss ir tikai politika. Visi politiķi Francijā meklē veidu, kā iegūt līdzekļus, lai finansētu to, ar ko viņi nodarbojas. Ž. Širaks nebija citāds, bet viņš vismaz bija daudz humānāks par pārējiem,» uzskata kāda francūziete.