Kronberga grāmatas gadījumā (Jānis Lejnieks Krampis. Arhitekts Andris Kronbergs) gan izdarīju ko jaunu. Varbūt pat varu patentēt šai grāmatai speciāli veidoto iesējuma variantu - cieto sējumu ar atlokiem. Tādu tiešām nekur neesmu redzējusi, bet likās, ka šoreiz vajag kaut ko īpašu. Grāmatas veidolu vispār, protams, iespaidoja Andra Kronberga īpašais stils arhitektūrā.
Vēl bija svarīgi, lai grāmata būtu izturīga, stipra. Labi, ka tagad nav problēmu ar līmētajām muguriņām, jo tās netiek apcirstas kā padomju laikos, bet līmētas ar visu iesējumu. Zinu, kas dažkārt grāmatām jāpārdzīvo. Piemēram, es pati, būdama grāmatu māksliniece un izdodot savas niceplace grāmatzīmes (www.niceplace.lv), lasot tādas nemaz nelietoju. Aizsāktās grāmatas lieku uz mutes. Tas ir slikti, bet ļoti ērti. Tāpēc grāmatām jābūt stiprām.
Šoreiz sastapās četru pušu intereses - mans, izdevniecības, grāmatas autora un paša Andra Kronberga redzējums. Jāatzīmē gan, ka cilvēku ar šādu pietāti pret cita darbu es reti esmu satikusi.