_Vienotība_, kas izvirzīja V. Zatleru prezidenta amatam, nav spējusi paskaidrot, kā plāno nodrošināt savam kandidātam vairākuma atbalstu. Tagadējo prezidentu izvirzīja arī apvienība Par labu Latviju!, bet Tautas partijas valde pirmdien paziņoja, ka vairs nevar atbalstīt V. Zatleru.
Saeimas prezidijs ir izsludinājis 2. jūnija Saeimas kārtējās sēdes darba kārtību, kurā kā devītais jautājums iekļautas Valsts prezidenta vēlēšanas. Šoreiz tām nebūs veltīta atsevišķa sēde, kā tas bijis citkārt. Pēc prezidenta ievēlēšanas (vai neievēlēšanas) deputātiem ir paredzēts izskatīt vēl pārdesmit jautājumu. Pēc Valsts prezidenta paziņojuma, ka viņš rosina Saeimas atlaišanu, ir izskanējušas arī politiķu šaubas, vai viņi ir morāli tiesīgi vēlēt nākamo prezidentu. Taču līdz referendumam par Saeimas atlaišanu 10. Saeima var pilntiesīgi strādāt, un Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka tai pienākumu noteiktā termiņā ievēlēt arī jauno prezidentu.
PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns domā, ka būtu ētiski, ja V. Zatlers šajā situācijā būtu atsaucis savu kandidatūru. Skaidrojot viedokļu maiņu, PLL frakcijas priekšsēdis norādīja, ka sākotnējais atbalsts V. Zatleram izteikts, lai nodrošinātu stabilitāti valstī. Taču tagad «Zatlers pats ir uzspridzinājis situāciju un tas motīvs ir zudis». E. Zalānu arī pārsteidz Vienotības rezervētā attieksme. Ja Tautas partijai būtu 33 balsis parlamentā, tā spētu vienoties ar opozīcijas partijām, piemēram, par atbalstu kādiem to priekšlikumiem likumos, lai nodrošinātu sava prezidenta kandidāta ievēlēšanu, sprieda E. Zalāns. PLL frakcijai varētu būt brīvais balsojums. Pirmais atjaunotās Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis savu viedokli nemainīs un balsos par V. Zatleru. Viņam ir apsolītas 33 balsis no Vienotības, kuras iekšienē gan arī izskan dažādi viedokļi, un septiņas balsis no Visu Latvijai!-TB/LNNK. Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einars Cilinskis uzsvēra, ka pēc V. Zatlera paziņojuma šis atbalsts esot vēl pārliecinošāks, 28. maija vakarā arī VL-TB/LNNK devās uz Rīgas pili sveikt prezidentu par drosmīgo lēmumu.
Pagaidām nevar paredzēt, cik balsu V. Zatlers varētu saņemt no ZZS, jo frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim, kas savu balsi bija solījis pārliecinoši, tagad esot nopietnas pārdomas. Savukārt vairāki citi ZZS frakcijas deputāti savu labvēlīgo attieksmi, ar kuru īpaši nav dižojušies, pret tagadējo prezidentu nav mainījuši. Mazāks priekšstats ir par atsevišķu ZZS deputātu nominētā Andra Bērziņa izredzēm prezidenta vēlēšanās. Nav arī zināms, vai visi parlamentārieši, kas neatbalstīs V. Zatlera atkārtotu ievēlēšanu, varētu balsot par A. Bērziņu. Iespējams, ka būs biļeteni, kuros tiks svītroti abi kandidāti. Tas nozīmētu, ka 2. jūnijā Saeimai vēl neizdodas ievēlēt prezidentu. Tādā gadījumā jāizsludina jauna kandidātu izvirzīšana un jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā pēc desmit un ne vēlāk kā pēc 15 dienām. Joprojām Vienotība nav skaidri pateikusi, ka tās līdere Solvita Āboltiņa nekandidēs uz šo amatu, kas liek domāt, ka tāda varbūtība nav izslēgta, ja līdz tam nonāktu. Iespējams, pamatā tam ir tikai pašas S. Āboltiņas neformālā sarunā sacītais, ka viņa nejūtas mazāk piemērota par citiem nosauktajiem pretendentiem.
Paziņojumā, ar kuru V. Zatlers rosināja parlamenta atlaišanu, viņš arī atzina, ka tādējādi viņš samazina savas izredzes vēlēšanās. Taču, pēc citu domām, tās varētu arī pieaugt, jo V. Zatlers ievērojami palielināja atbalstu sabiedrībā. Ja Saeima viņu neievēlētu, tas varētu izraisīt tautas neapmierinātību ar politiķiem un atsaukties uz viņu izredzēm ārkārtas vēlēšanās. Prezidentu ievēl aizklāti, un pēc tam nebūs iespējams pateikt, kā kurš ir balsojis. Tas nozīmē, ka cilvēku attieksme varētu skart ikvienu politisko spēku neatkarīgi no tā, kā kurš ir balsojis. Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī 2. jūnijā ir paredzama tautas pulcēšanās pie parlamenta ēkas, tikai daļa no tiem, kas toreiz protestēja pret V. Zatlera ievēlēšanu, tagad būs viņa atbalstītāju pusē.