Jā, es domāju, ka to saņems Vilnis Rantiņš (Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs) vai Ivars Kalviņš (Organiskās sintēzes institūta vadītājs).
Kāds ir pēdējos desmit gados no Latvijas emigrējušo cilvēku skaits?
Tie ir 200 tūkstoši cilvēku. Mani aprēķini tika balstīti uz citu valstu statistikas izpēti. Lielākoties valstīs ir informācija par iedzīvotājiem pēc dzimšanas valsts, pilsoniskās piederības vai gan tā, gan tā. Sekojot citu valstu iedzīvotāju skaita izmaiņām, ņemot vērā Latvijas izcelsmes cilvēkus, var novērtēt cilvēku aizplūšanu no Latvijas uz konkrēto valsti. Diemžēl Lielbritānijā un Īrijā nav pilnīgas iedzīvotāju statistikas, tāpēc tur es izmantoju arī iedzīvotāju apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku. Novērtēju cilvēku atpakaļplūsmu no Anglijas uz Latviju, ko es varēju iegūt no citiem avotiem. Izmantoju arī OECD statistiku, lai novērtētu iedzīvotāju plūsmu uz ASV, Kanādu, Austrāliju, bijušajām PSRS valstīm. Apvienojot visus man pieejamos datus, bija pārsteigums, ka izdevās nonākt pie skaitļa, kas sakrita arī ar manu vērtējumu. Tas izrādījās reālistisks, arī ņemot vērā tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus.
Vai 200 tūkstošu ir precīzs Latviju desmit gados atstājušo cilvēku skaits?
Ziniet, šāds skaitlis nekad nevar būt pilnīgi precīzs. Pilnīgi dokumentēti ir 170 tūkstoši Latvijas cilvēku, kurus es atradu citu valstu reģistros. Taču ņemsim vērā, ka ne iedzīvotāju statistika, ne migrācijas plūsmas statistika nekad nebūs absolūti pilnīga. Latvijā ir vēl divi aspekti, kas apgrūtina šādas statistikas iegūšanu: daudzi Latvijas cilvēki, kas šeit iebrauca 80. gados, nebija dzimuši Latvijā. Tāpēc, piemēram, Norvēģijas reģistros viņi neuzrādīsies kā dzimuši Latvijā, bet, teiksim, Krievijā. Ja skatāmies pēc pilsonības, ņemot vērā, ka mums ir nepilsoņi, arī šis rādītājs būs nepilnīgs. Nemaz nerunājot par to, ka ir cilvēki, kas vispār nav atspoguļoti iedzīvotāju statistikā, kas ir parasta lieta emigrantu vidū. Tāpēc reālistiskais novērtējums ir pacelts uz augšu no 170 līdz 200 tūkstošiem. Tas ir mans eksperta novērtējums, esmu pārliecināts, ka ir aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku.
Sakiet, kuras ir tās valstis, kurās pašlaik atrodas visvairāk no Latvijas izbraukušo cilvēku?
Pirmajā vietā ir Lielbritānija, iedzīvotāju aizplūdums uz turieni no Latvijas 2000.-2010. gadā ir bijis 76-87 tūkstoši cilvēku. Nākamā ir Īrija, uz kurieni aizplūduši 28-34 tūkstoši Latvijas cilvēku. Lai gan pēdējos divos gados plūsma uz Īriju ir ievērojami sarukusi, tomēr 10 gados uz turieni ir aizbraukuši diezgan daudz mūsu cilvēku, un viņi tur arī ir palikuši. Tālāk ir Ziemeļvalstis ar 11-13 tūkstošiem, lielākais Latvijas izcelsmes pēdējās desmitgades imigrantu skaits ir Norvēģijā. Uz pārējām Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm 2000.-2010. gadā ir aizplūduši 21-24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju - 14-18 tūkstoši, uz citām valstīm - 19-24 tūkstoši.
Vai Latvijā pārskatāmā nākotnē būs nepieciešams ievest darbaspēku?
Bez tā iztikt nevarēs, jo Latvijā ir ļoti liels iedzīvotāju trūkums vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem - tā ir vecuma grupa, no kuras visvairāk aizbrauca. Gan no darba tirgus, gan iedzīvotāju reproduktīvās atjaunošanās viedokļa tā ir mērķa vecuma grupa. Redzot tik lielu skaitu aizbraukušo, es nesaskatu iespējas, kā - ne ar dzimstības palielināšanu, ne efektīvāku darba resursu izmantošanu - iespējams aizpildīt to robu, kas ir. Var mēģināt atgriezt daļu no emigrantiem, bet tas viss kopā nebūs pietiekami, lai aizpildītu to iedzīvotāju trūkumu, kas ir radies.
Vai esat rēķinājis, cik lielu ekonomisko zaudējumu Latvijai ir nodarījusi 200 tūkstošu cilvēku aizplūšana no Latvijas?
Latvijas zaudējumi no pēdējo desmit gadu emigrācijas šodienas cenās - pēc visai piesardzīga vērtējuma - ir ap 100 miljardiem latu, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Cilvēks, kas ir aizbraucis 30 gadu vecumā, varētu būt strādājis Latvijā vēl 35 gadus. Ņemot vērā IKP uz vienu strādājošo, pārrēķinot uz 35 gadiem, protams, attiecīgi diskontējot rezultātu, var lēst, kāds tas ir.
Kā jūsu demogrāfijas pētījumi attiecas uz IKP aprēķinu?
Mans pētījums liecina, ka mūsu reālais IKP ir par 8% augstāks, bet IKP uz vienu strādājošo ir par 11% augstāks, nekā rēķināts līdz šim. Tātad mūsu darba produktivitāte ir ievērojami augstāka, nekā tiek domāts. Diemžēl šo rādītāju korekcija ietekmē arī nodokļu aprēķinus, jo visos ekonomiskajos aprēķinos izmanto darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Finanšu ministrija plāno nodokļu iekasēšanu no 966 tūkstošiem strādājošo, bet faktiski ir 873 tūkstoši strādājošo. Līdz ar to nodokļu iekasēšanas plāni būtu jākoriģē uz leju.
Ko jūs pats uzskatāt par lielāko atklājumu savu pētījumu rezultātā?
Tas, ka desmit gados aizbraukušo skaits no Latvijas, šis skaitlis - 200 tūkstoši cilvēku - ir faktiski pierādīts. Šos cilvēkus var atrast dokumentētus citu valstu reģistros. Vairs nevajag zīlēt, vai ir aizbraukuši 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, nevajag fantazēt, ka varbūt puse jau ir atpakaļ un nemaz tik traki nav. Lielākais zaudējums no aizbraukušajiem nav tikai tie miljardi latu, ko viņi vairs nedos Latvijas ekonomikai, bet reproduktīvais zaudējums. Šeit nedzims viņu bērni, arī tie vairs nestrādās un nemaksās nodokļus Latvijā, un viņiem arī vairs nedzims bērni šeit. Novērtēt patieso emigrācijas zaudējumu ir ļoti smagi.