Zinātniskie pētījumi liecina, ka Latviju pametušo iedzīvotāju skaits varētu būt 80 000-120 000, saka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvji. Pašlaik tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits varētu būt ap 2,25 miljoniem.
Iepriekšējā 2000. gadā notikušajā tautas skaitīšanā tika saskaitīti 2,37 miljoni ļaužu. Demogrāfs Ilmārs Mežs saka - visdrīzāk gaidāmajā tautas skaitīšanā saskaitīto iedzīvotāju skaits nebūs zem diviem miljoniem. Patlaban tas ir aptuveni 2,25 miljoni, skaitīšanā varētu būt ap 2,15 jeb par 100 000 mazāks. Viņaprāt, galvenais, lai nepieskaita «mirušās dvēseles» - iedzīvotājus, kuri pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Tiesa, tautas skaitīšanā būs princips - ko cilvēki saka, tam mēs ticam, saka Maranda Behmane, CSP pārstāve. CSP norāda, ka tautas skaitīšanā iegūtie dati būs nozīmīgs informācijas avots tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai.
Jautāts, kāda būs ietekme uz Latvijas ekonomiku, ja iedzīvotāju skaits izrādīsies, piemēram, nedaudz zem diviem miljoniem, Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds atbild: «Nekādu dramatisku izmaiņu nebūtu, jo pieprasījumu pēc precēm vai piedāvājumu darba tirgū jau veido reāli cilvēki, nevis statistikas vienības.» Tas pats attiecoties uz nodokļu maksāšanu vai sociālo maksājumu saņemšanu. «Manuprāt, drīzāk šāds atklājums varētu būtiski ietekmēt publiskās debates par vairākiem jautājumiem, piemēram, bezdarbu, darbinieku pieejamību, izglītības un veselības aprūpes jomas reformām vai investīcijām infrastruktūrā,» saka ekonomists.
«Mums jau patlaban daudzas lietas ir lielākas, nekā tām būtu jābūt, ja valstī ir 2,26 miljoni iedzīvotāju, piemēram, veselības aizsardzība, valsts pārvalde,» saka ekonomists Ģirts Rungainis. Ja izrādītos, ka iedzīvotāju skaits ir būtiski sarucis, piemēram, ir ap diviem miljoniem, viņaprāt, radikāli jāpārveido valsts pārvalde, iespējams, arī jāmazina ministriju skaits.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders saka: tautas skaitīšanas rezultāti neieviesīs būtiskas pārmaiņas veselības aprūpes jomā, jo plānošana saistīta ar reāliem datiem. Piemēram, daudzprofilu slimnīcām ir noteikti kritēriji, kuri tām jāpilda, proti, gadā jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi vismaz 7000 hospitalizācijas gadījumos, jābūt 400 dzemdībām, lai tās neslēgtu. Tāpēc, mazinoties iedzīvotāju skaitam, slimnīcu skaitu VM neplāno samazināt. Tiesa, O. Šneiders pieļauj: iespējams, kaut kādas pārmaiņas varētu skart ģimenes ārstu prakses, ja izrādītos, ka, piemēram, kādā pagastā uzskaitīts mazāk iedzīvotāju, nekā ģimenes ārsts apkalpo.
Arī izglītības jomā tautas skaitīšanas rezultāti lielus pārsteigumus nevarētu sagādāt, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) balstoties uz demogrāfijas rādītājiem. Proti, ir zināms katru gadu dzimušo bērnu skaits, pēc kura iespējams prognozēt skolēnu skaitu. Kopš pērnā gada septembra izglītības iestādes Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievada un aktualizē informāciju par skolēniem, stāsta IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa.
Tiesa, ja būtu ļoti būtiskas skaita izmaiņas, tās varētu atsaukties uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu, to parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. Kā Dienai stāsta EP Informācijas biroja pārstāve Iveta Ķelpe: «Tā ir arī politiska vienošanās starp dalībvalstīm, cik katrai valstij būs deputātu. Lai deputātu skaitu mainītu, nepieciešami līguma grozījumi.» Latvijai patlaban ir astoņi deputāti, Igaunijai, kur dzīvo 1,3 miljoni iedzīvotāju, - seši.