Politiskā konkurence jebkuras partijas iekšienē ir laba, un tā vērtējama arī Valmieras uzņēmēja Ģirta Lapiņa kandidēšana sestdien TB/LNNK 16. kongresā uz valdes priekšsēdētāja amatu. Tomēr kongress, ar 75% balsu vairākumu par partijas priekšsēdi atkārtoti ievēlot Robertu Zīli, sevišķiem jauninājumiem līdz turpmākajam licis pagaidīt. Un arī tas ir gan saprotami, gan labi. TB/LNNK ir konservatīva partija, un tāpēc vien, ka parlamentā saņēmusi tikai ceturto daļu no Nacionālās apvienības kopējām astoņām vietām, bez pamatīgākiem apsvērumiem jūtami mainīties negrasās. Labums gan nav pašā status quo nemainīgumā, bet tajā, ka R. Zīle ar komandu acīmredzot apjauš iespēju, kā īstenot tās cerības, ko Saeimas vēlētāji izteikuši, Visu Latvijai! (VL) censoņiem dodot tik pamatīgu pārsvaru pār tēvzemiešu vecajiem bukiem. Pretējā gadījumā šis kongresa lēmums viņiem izrādīsies liktenīgs sliktā nozīmē.
Turklāt starp jaunajiem un cerīgajiem, kas cenšas panākt pārmaiņas partijā, jaušamas radikālas vēsmas. Tā publicitātes caurvējā Twitter pēc sestdienas balsojuma nepārprotami no Lapiņa atbalstītāju pulka izskanēja replika: «Kosmopolītisms uzvarēja.» Ja R. Zīli vai jaunās valdes locekļus tēvzemiešu iekšējās konkurences lokā uzskata par kosmopolītiem, tad šīs alternatīvas nākšanu pie varas un teikšanas diez vai patiesībā vēlētos pat tā elektorāta daļa, kas Saeimā iesēdināja sešus deputātus no VL.