Šopavasar 1. aprīlī Daugavpils novada Ambeļu pagastā Latgalē ugunsgrēks pilnībā nopostīja Ingrīdas un Roberta Stupeļu saimniecību ar visu iedzīvi. Ugunsgrēks izcēlās elektrības vadu īssavienojuma dēļ, īsā brīdī pārvēršot pelnos dzīvojamo māju, kūti un šķūni un atstājot bez pajumtes lielu ģimeni - saimniekus ar četriem bērniem un mazmeitiņu. Ambeļu pagasta pārvalde cietušajiem atrada pagaidu dzīvesvietu - celtniecības vagoniņu, reģistrēja maksas ziedojumu tālruņa līniju, tomēr, kā atzīst ambelieši, vislielākais brīnums un dāvana bija gados jaunais uzņēmējs no Mālpils Arnis Kargans, kurš pats ieradās Ambeļos un piedāvāja bez atlīdzības uzcelt jaunu māju postā nonākušajai ģimenei. Mājas saimnieks Roberts Stupelis samulsis atzīst, ka sākumā pat nav ticējis, ka šāda palīdzība no malas vispār būtu iespējama, jo līdz šim ģimenei ir klājies vairāk ļauni nekā labi.
Likteņa triecieni
R. Stupelis Ambeļos ienācis no Naujenes pagasta. Strādājis par dzelzceļnieku, apprecējies ar šejienieti Ingrīdu, cits pēc cita pasaulē nākuši seši bērni, četri dēli un divas meitas, taču kuplo ģimeni vajājušas visādas nelaimes, no kurām briesmīgākā traģēdija bija divu bērnu zaudējums, kad vienā dienā, peldoties karjerā, noslīka abi vecākie dēli, kas jau bija pabeiguši vidusskolu. Arī šā gada 1. aprīlis nācis kā murgs. «Bijām aizgājuši apkopt lopus, sieva kūtī slauca govis. Izgāju, pēkšņi redzu, dūmi! Sanita ar bērnu otrā mājas galā gulēja, sieva ieskrēja iekšā, bet tur jau dūmu pilns. Labi, ka vēl paspēja pamodināt. Izsitu logu, paspēju izraut atvilktni ar dokumentiem. Tā arī palikām, kā stāvējām.» Stupeļu vecākajam dēlam Ilmāram ir 22 gadi, jaunākajam dēlam Jānim 11, meita Daiga mācās Višķu profesionālajā vidusskolā. Bez darba ir gan abi vecāki, gan meita Sanita, kas audzina četrgadīgo Lāsmu, ģimene pārtiek no naudas par pārdoto pienu un platību maksājumiem. «Mēs jau pat nedomājām, ka varētu kāds palīdzēt. Savāda sajūta bija, kad Arnis atbrauca un pats piedāvāja palīdzību.»
Aizbrauc un iedvesmojas
Arnim doma doties uz vairāk nekā 250 km attālo Ambeļu pagastu radusies pavisam nejauši. «Vienu vakaru atbraucu mājās no darba, un sieva man stāsta, ka Degpunktā rādīts par ģimeni, kurai nodegusi māja, taču neviena celtniecības firma nav pieteikusies palīdzēt. Pagasta pārvaldnieks intervijā minējis, ka mājas uzbūvēšanai vajadzīgi 50 000 latu. Sapratu, ka šādu naudu viņiem neviens nesaziedos un nemaz tik daudz arī nav vajadzīgs. Nolēmu aizbraukt paskatīties.» Sākumā gribējis tikai palīdzēt ar padomu, taču kad iepazinies ar pagasta pārvaldnieku Guntaru Melni un parunājies ar nodegušās mājas saimniekiem, mālpilietis nolēmis ķerties pie darba pats un bez atlīdzības. «Kad uzzināju, kā viņiem vispār visu dzīvi ir gājis ļauni, gribējās šiem cilvēkiem likt noticēt, ka dzīvē ir arī kaut kas labs. Turklāt es redzēju, kā pagasta pārvaldnieks rūpējas par saviem cilvēkiem, - dabūja vagoniņu, meklēja transportu, finanses un visu pārējo, darīja arī to, kas viņam nemaz nebūtu jādara. Tas mani iedvesmoja.»
No Dieva žēlastības
Arnim ir tikai trīsdesmit četri gadi, taču aiz muguras jau krietna pieredze būvniecības jomā, kā arī smaga dzīves skola. Viņš ir gan būvuzraugs, gan būvdarbu vadītājs, būvējis privātmājas Latvijā un Krievijā, apmācījis jaunos celtniekus, uztur paša būvēto viesību namu Silarozes, ģimenē aug pusotru gadu vecs dēlēns. Arnis atzīstas, ka patlaban savu dzīvi ir puslīdz sakārtojis, tāpēc var palīdzēt arī citiem, jo zina, cik smagi ir tad, ja neviens nepasniedz roku. «Lai cik tas dīvaini izklausītos, es pats kādu laiku esmu bijis bez mājām, dzīvojis mašīnā, mežā. Nu, bija tā! Mani audzināja vecmāmiņa, māte dzīvoja atsevišķi, arī tēvam bija sava ģimene, bet es nekad neesmu bijis tāds, kas citiem kaut ko prasa un uzbāžas, man arī ir šausmīgi smags raksturs. Viss, kas man ir, tas ir tikai un vienīgi paša nopelns. Kad pabeidzu celtnieku skolu, tēvs, kas arī ir būvinženieris un būvuzraugs, mani izdzina cauri visam būvniecības procesam, sākot no melnā betona šķipelēšanas. Pateicoties tam, piecu gadu laikā es iemācījos pilnībā celt mājas nevis teorētiski, bet gan praktiski.»
Māja kopīgiem spēkiem
Stupeļu mājai, kas uzcelta Ingrīdas vecāku pussabrukušās saimniecības Zīlītes vietā, Arnis pats izveidoja gan projektu, gan dizainu. Vienstāva koka nams ar četrām istabām, ekonomisku apkuri, virtuvi, halli un vējtveri izmaksāja nedaudz vairāk par 17 000 latu. Visus darbus veica pats Arnis kopā ar Stupeļu vecāko dēlu Ilmāru, jo no atsaucīgu cilvēku saziedotajiem līdzekļiem divarpus tūkstoši latu aizgājuši nodokļos un palīgstrādnieku algošanai naudas nepieticis. Firma Sakret ziedoja krāsas un špakteles mājas iekšējai un ārējai apdarei, Seesam Latvija apmaksāja mājas apdrošināšanu, savukārt Aglonas uzņēmējs Artūrs Gražulis uzdāvināja lietotas mēbeles.
«Šī māja tapa kopīgiem spēkiem. Es neuzskatu, ka būtu kaut ko īpašu izdarījis, vienkārši atbraucu un strādāju būvniecībā, kas ir mana mīļākā lieta. Daudzi nesaprot, kā var strādāt par brīvu, bet to gandarījuma izjūtu, ka tu esi svešiem cilvēkiem kaut ko izdarījis, negaidot nekādu atlīdzību, nevar ne ar ko salīdzināt. Varbūt tā ir mana muļķīga vīzija, bet, ja mēs, katrs Latvijas iedzīvotājs, reizi mēnesī ziedotu latu kopējā fondā, iedomājieties, cik nelaimē nonākušiem cilvēkiem mēneša laikā varētu palīdzēt?» saka A. Kargans.