Zina, bet nedara
Lielai daļai Latvijas cilvēku piemīt dažādi sliktie ēšanas paradumi, piemēram, katrs otrais atzīst, ka dažkārt ēd pirms gulētiešanas, 87% mēdz uzkost, skatoties TV, savukārt vairāk nekā trešdaļa jeb 36% atzīst, ka pārāk daudz uzturā lieto saldumus. Tāpat izplatīta parādība ir arī pārēšanās un papildu sāls pievienošana ēdienam, tā piemīt 30% aptaujāto. Tomēr satraucošākais ir tas, ka puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ikdienā nelieto sabalansētu uzturu un ēd to, kas kārojas. Turklāt vairāk nekā trešdaļa jeb 36% ēd neveselīgu ēdienu. Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturs vadītāja Lolita Neimane Dienai gan atzīmē, ka ne vienmēr cilvēki prot novērtēt, kas ir sabalansēts, daudzveidīgs uzturs. Cilvēks varbūt nemaz neēd tik labi vai slikti, kā viņš domā. Kā piemēru viņa min faktu, ka nereti 1. kursa studenti nespēj konkrēti atbildēt uz jautājumu, kas tad ir veselīgs uzturs. Jā, zina, ka uzturam jābūt sabalansētam, bet, cik, piemēram, daudz dienā jāapēd svaigu dārzeņu un augļu, nevar pateikt neviens. Savukārt, ja pieņem, ka šiem 48% iedzīvotāju zināšanas par to, kas ir veselīgs uzturs, ir tiešām labas, tad rezultāts ne pavisam nav apmierinošs. Te speciāliste min saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, kur viens no galvenajiem riska faktoriem ir nepareizs, trekns uzturs. Pēc L. Neimanes domām, cilvēku no veselīgas pārtikas lietošanas uzturā attur vairāki faktori. Pirmkārt, cilvēki ir pieņēmuši, ka ēst veselīgi ir dārgi. Otrkārt, daudzi kā aizbildinājumu min laika trūkumu. Savukārt citi lielās informācijas drūzmas dēļ vairs nav pārliecināti, kas ir veselīgi un kas nav. Šie faktori arī noveduši pie masveidīgas pusfabrikātu lietošanas. To apliecina arī pētījums - pusfabrikātus ikdienā lieto gandrīz 70% iedzīvotāju.
To, ka ne visi, kas zina veselīga uztura nozīmi, ikdienā šos principus ievēro, Dienai norāda arī Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
Utopisks plāns
Par veselīgu uzturu un dzīvesveidu stingri iestājas veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Arī viņa 50 gadu plānā, ar kuru tiks panāks, ka Latvijā dzīvo veselākie cilvēki pasaulē, vairāki mērķi izvirzīti tieši saistībā ar uzturu. Piemēram, mērķis līdz 2056. gadam ir samazināt cukura un to saturošo produktu lietošanu par 75%, savukārt svaigi dārzeņi un ogas ik dienas uzturā būtu jālieto pilnīgi visiem. Lai gan svarīgi ir domāt pozitīvi, L. Neimane izvirzītos mērķus sauc par utopiskiem. Lai plāns izdotos, jāiedarbina būtu materiālā svira. Piemēram, skolās čipsi un saldinātie dzērieni ir aizliegti jau sen, taču joprojām ir izglītības iestādes, kur tirgo kaut ko līdzīgu. Ja šajos gadījumos konkrētu naudas sodu saņemtu skolas direktors, tad turpmāk šāda prakse vairs pieļauta netiktu. Savukārt tikai ar pārliecināšanu, visticamāk, rezultāta nebūs.
Savukārt A. Brēmanis uzskata, ka lozungus var izvirzīt, tikai jāsaprot, ka tas ir ļoti laikietilpīgs pasākums. Līdz ar to būtu lietderīgi izvērtēt, kur šobrīd lielākos resursus ieguldīt. Pēc viņa domām, tie ir bērni. Respektīvi, jāizglīto ir vecāki, kuri veido bērna ēšanas paradumus. Tāpat lielāka kontrole jāievieš bērnudārzos un skolās.
Par informatīvo kampaņu efektivitāti pārliecināta ir Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume. Viņa Dienai min, ka, veicot sabiedrības veselības monitoringu, redzams, ka cilvēku paradumi mainās, tomēr tas nenotiek dienas laikā.