Rīgas Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio pēc neizteiksmīgā snieguma spēlē ar Lev (0:2) bija izlēmis izdarīt izmaiņas pāris sezonu garumā iespēlētajā Jāņa Sprukta trijniekā. Ģirta Ankipāna vietu ieņēma Džeimijs Landmarks. Otrajā periodā jaunizveidotā maiņa tik ilgi tika iespiesta aizsardzības zonā, ka maskaviešiem paguva nomainīties divi virknējumi. Viesu spiediens beidzās tikai pēc Sanda Ozoliņa noteikuma pārkāpšanas. Aizsardzībā arī bija izmaiņas. Oskara Cibuļska vietā līdzās Sandim Ozoliņam spēlēja Jēkabs Rēdlihs. Rodrigo Laviņš bija nomainījis Krišjāni Rēdlihu.
Abām komandām iesildoties spēlei, no rezervistu soliņa notiekošo rūpīgi vēroja viss Maskavas Dinamo treneru korpuss. Rīgas Dinamo tikai galvenā trenera palīgs Artis Ābols veica savu ierasto pienākumu - rūpīgi pētīja pretinieku darbības. Iespējams, Artis pamanīja, ka viesu vārtsargam Aleksandram Jerjomenko ir jāmet atsitēja cimda pusē jeb hokeja terminoloģijā - vietā, kur ir «bļina». Katrā ziņā, kad Ainārs Podziņš ar metienu tuvējā stūrī guva pirmos vārtus, Ābols uz rezervistu soliņa tēvišķi uzsita jaunajam uzbrucējam pa plecu, kaut ko skaidroja, un Podziņš piekrītoši māja ar galvu. Iegūto plusiņu Ainārs nodzēsa trešajā periodā, kad neuzmanīgi nospēlēja ar nūju, nopelnīdams 2+2 minūšu noraidījumu. Konstantīns Volkovs izmantoja vairākumu un panāca 3:1 maskaviešu labā.
Rīdzinieku izpildījumā spēles sākums bija gandrīz vai iepriekšējās spēles ar Lev turpinājums. Lai gan varēja just augstāku koncentrēšanās pakāpi, mājinieki tika iespiesti aizsardzības zonā, un uz līdzenas vietas ripa no lāpstiņas noslīdēja Ankipānam un pat komandas kapteinim Ozoliņam. Podziņa ripa deva cerību, taču otrais periods mājiniekiem pārvērtās par gulaga spaidu darbiem. Maskaviešu nospiedošo pārsvaru uzskatāmi apliecina statistika. Metieni - 4:19. Kriss Holts pirmo ripu ielaida pēc metiena gandrīz no laukuma apmales, taču pēc tam otrajā periodā Kriss bija brīnumdaris, un viņam arī veicās. Leonīda Komarova vārtu guvumā Holtu nekādi nevar vainot. Viesi aizspēlējās līdz tukšiem vārtiem.
Pēc spēles pamatots bija jautājums, vai tiešām visas nelaimes slēpjas spēlētāju galvā. Vismaz uz Maskavas Dinamo fona kājas arī neklausīja.