Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

2. aprīlis, 2008

Katrīna Dona Lenga

Mūziķe, kura sevi dēvē par k.d. lang (tāds ir viņas zīmols), turneju atklāja ar diviem koncertiem Lielbritānijā un tad devās uz Ziemeļameriku un Austrāliju. Vasarā viņa atkal būs Eiropā — tā viņa apsolīja Londonas koncerta apmeklētājiem, kuri bija ieradušies no visām pasaules malām, lai pēc ilgākas pauzes atkal satiktu savu elku. Albums Watershed ir K.D.Lengas pirmais jaunais oriģinālā materiāla apkopojums kopš 2000.gada diska Invincible Summer.

Cīkstoņi bez uzvarām

Sešiem Latvijas cīkstoņiem Eiropas čempionātā Helsinkos tā arī neizdevās izcīnīt nevienu uzvaru. Andrejs Vasiļjevs (svara kategorija līdz 55 kg) pirmajā kārtā zaudēja Sezaram Akgulam (Turcija), Aleksandrs Truškins (60 kg) — Saitam Prizreni (Albānija), Antans Azarevičs (74 kg) — Muradam Gaidarovam (Baltkrievija), Armands Zvirbulis (84 kg) — Nauruzam Temrezovam (Azerbaidžāna), Imants Lagodskis (96 kg) — Nikolajam Čebanam (Moldova) un Sergejs Djomins (120 kg) — Ali Isajevam (Azerbaidžāna).

Zatlers Bukarestē atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāju NATO

Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien Bukarestē diskusijā par NATO paplašināšanos norādīja, ka Gruzijai un Ukrainai jāpiešķir Rīcības plāns, un uzsvēra, ka tikai pēc Latvijas pievienošanās aliansei varēja sākt risināt problēmas ar Krieviju, ziņo BNS.

papildināta - Gulbis paliek apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa trešdien nemainīja drošības līdzekli - apcietinājumu - Muitas kriminālpārvaldes šefa automašīnas dedzināšanā un citos noziegumos vainotajam drošībniekam Edgaram Gulbim, ziņo BNS. Tiesas lēmums nav pārsūdzams, taču aptuveni pēc mēneša drošībnieka advokāti varēs lūgt izmeklēšanas tiesnesi Vidzemes priekšpilsētas tiesā izvērtēt apcietinājuma nepieciešamību.

Protams, ka jāatkāpjas ... bet kas to dos?

Labdien, V-dienas lasītāji! Galvenais jautājums šodien portālā ir tāds, uz kuru atbildēt ir pavisam vienkārši. Protams, ka Satiksmes ministram un buldozeram Aināram Šleseram ir jāatkāpjas no amata. Tā tas ir šodien. Tā tas bija vakar. Tā tas bija pagājušajā trešdienā. Tā tas bija janvāra sākumā.

Artēmijs Fauls un zudusī kolonija

Tā dēvētais pusaugu burvja Harija Potera fenomens, kas pēdējā desmitgadē dažādu imitāciju, parodiju un pat klaju plaģiātu veidolā pāršalcis visas Rietumeiropas bērnu literatūru, vienu no īpatnējākām formām ieguvis īru rakstnieka Oīna Kolfera interpretācijā. Kolfera radītā brīnumbērna Artēmija Faula piedzīvojumi, kas Latvijā iznākuši jau piecos turpinājumos, nereti tiek pielīdzināti Harija Potera grāmatu popularitātei, tikai bez šabloniskuma.

Dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu

Hronika1996.gada jūlijs. Paldies Dievam, arī Jelgavā tiek piegādāti pāris Karoga eksemplāru. Šajā numurā ir Jura Kunnosa dzejoļi, brīnumaini bez gala. Ir dzejolis Gāzīte, kuru es absolūti nesaprotu, bet man ļoti patīk.1997.gads. 11.septembrī pie Raiņa notiek gadskārtējais Dzejas dienu pasākums. Stāvu pārbijušos jauno autoru pulciņā un skatos, kā pie mikrofona pieiet Juris Kunnoss un lasa savus dzejoļus no laikraksta.

Jūra

2005.gadā, saņēmis Man Booker Prize for Fiction, viens no godājamākajiem mūsdienu īru literatūras meistariem rakstnieks Džons Benvils (1945) intervijās pauda neviltotu izbrīnu, ka laureāta gods ticis viņa lai arī, protams, literatūrai no augstā plauktiņa, tomēr zināmā mērā autsaideriskajai Jūrai (The Sea) un nevis, piemēram, kādai no viņa tiešajām konkurentēm Smitām — ekstravagantajam Ali Smitas romānam Nejaušais (The Accidental) vai neslēpti populistiskajam Zadi Smitas The Beauty.

Burvju sēklas

Kalpotāju šķira ir pazudusi. Neviens nezina, par ko viņi ir pārtapuši. Vienīgais, par ko varam nešaubīties, ir tas, ka mēs viņus neesam zaudējuši, raksta Nobela Literatūras prēmijas laureāts V.S.Naipols romānā Burvju sēklas, kas ir turpinājums romānam Puse dzīves. Vēsturiski ieēdusies nevienlīdzība — sociāla, mentāla un seksuāla, ir sarkanais pavediens, kas vijas cauri Naipola pēdējam romānam.

Sarunas ar Māru Ķimeli

Vispirms kā tajā nežēlīgajā anekdotē, kāds saimnieks sunīšam draudzīgāks — tas, kurš asti — žvīks! — cērt nost vienā piegājienā, vai tāds, kas aiz žēlsirdības griež kā desu pa ripiņai nost? Nu, labāk tad uzreiz.Par Ievas Zoles grāmatas Sarunas ar Māru Ķimeli (Jumava, 2007, 429 lpp.) "blusām" — ja sējuma beigās tiek publicēts "zinātniskais aparāts" ar personrādītājiem un režisores daiļrades hronoloģiju, nopietns pētnieks nedrīkst atļauties tādas neprecizitāšu vaļības kā vērēs nepaskaidrot personvārdus: piem.

Ešafots

Dzīve Latvijā gandrīz vienmēr norit tādā kā draudīgas nolemtības ēnā. Un ne jau tāpēc, ka pašu tautas nabagie un bagātie, veselīgi optimistiskie un skumji pesimistiskie sabiedriskajās un ģimeniskajās saspēlēs rada spriedzi un konfliktus. Ja tik vien būtu tās bēdas, latviešu kolektīvā apziņa un pašapziņa ne par matu neatšķirtos no veco t.

Rīgas kuprītis. Viņpus vārtiem

Latviešiem ir apbrīnojami maz iepriecinošas un ar baudu lasāmas mūsdienu prozas. Iespējams rast vairākus objektīvus skaidrojumus, kāpēc par rakstniekiem dēvējamo kļūst vairāk, bet kvalitatīvu tekstu tapšanu tas neietekmē. Kā rāda izlasītās grāmatas, tad rakstošo cilvēku pirmām kārtām interesē viņš pats un otrām kārtām miglainā pagātne ar tai brīvi pieaudzējamām varbūtībām.

Dzīve, Visums un viss pārējais

Literatūrkritiķis Guntis Berelis apcerējumā par Umberto Eko pieļauj, ka Dievu, Viņam pirmo reizi uzlūkojot Paša radīto Visumu, sagrābusi tik traku smieklu lēkme, ka Viņš vēl arvien nevar rimties. Ja tā ir tiesa, tad kāda daļiņa šo dievišķo smieklu šķiet inficējusi arī grāmatu, kurai būtu jāatrodas katra sevi cienoša zinātniskās fantastikas un laba humora cienītāja īpašumā - grāmatu, kas angliski rakstītās Rietumu fantastikas tradīciju vienlaikus reformējusi kā Mārtiņš Luters ticības pamatus un apgriezusi kājām gaisā ne sliktāk kā Terijs Pračets - literārās fantāzijas žanru, grāmatu, kuras varoņi iemiesojušies neskaitāmu televīzijas un radio seriālu, teātra izrāžu, komiksu, videospēļu un nesen arī pilnmetrāžas spēlfilmas tēlos, kuras izteikumi iemantojuši jau Ēzopa cienīgu prātulu funkcijas un kurai par godu ik gadus tiek atzīmēta pat Starptautiskā Dvieļu diena (25.

Uzburtā vieta

Tāļa Tisenkopfa eseju krājuma Uzburtā vieta (Neputns, 2007) nosaukums ir gana precīzs, jo vairāk vai mazāk esejas ir veltītas vietām, piemēram, Ventspilij, Briselei, Ķemeriem, Pēterburgai vai anonīmam skatu tornim, Zinātnes muzejam Londonā, supermārketiem utt. Šīs vietas ir uzburtas vismaz tādā ziņā, ka to izvēli ir noteicis Tisenkopfa nejaušais dzīves gājums, un to aprakstos brīvi mijas vērojumi, iespaidi, subjektīvas pārdomas.

Šnabji. Blaknes

Pēc 19 gadu pārtraukuma no burvju miega modies viens no ironiskākajiem un asprātīgākajiem latviešu dzejniekiem. Viņu sauc Žebers, viņš arī mākslinieks Andris Breže. Viņš neraksta daudz, toties lieliski prot izturēt stilu.Apburtais proletārietisŠķiet, vesela mūžība pagājusi kopš viņa spilgtās debijas grāmatas Tetovējumi (1988), kas tik daiļi apdziedāja Padomju Savienības beigu posma noskaņas.

Anna Žīgure(1)

Maizes klaipu zudumu lieta; ierādīt telpu un virtuvi dziedātāju vajadzībām Dziesmas svētku laikā; vecāku sodīšana par bērnu nepietiekamu uzraudzību; rokrakstā, kas vēl liecina par klasiskās izglītības glītrakstīšanas stundām, Eslingenas latviešu kolonijas valdes sēdes protokola (1947.gada 10.maijs) kopija, vēl un vēl. Rakstniece Anna Žīgure, patiesi iedegusies, ceļ galdā trimdas nometņu avīžu komplektus un rakstu krājumus. Viņa pievērš uzmanību virsrakstiem. Reizēm viņai esot sajūta, ka "esam nolēmējušies," salīdzinot ar to, kā sabiedriskā dzīve kūsāja "nometnēs, it kā ekstremālos apstākļos".

Pasta konkursā par 36 miljonu eiro kredītu nepiesakās neviens pretendents

Latvijas Pasta (LP) atkārtoti izsludinātajā konkursā par 36 miljonu eiro kredītu uz septiņiem gadiem atkal nav pieteicies neviens pretendents, informēja pasta pārstāve Inese Kreicberga. Tagad pasts iecerējis rīkot sarunu procedūru ar bankām par sadarbības iespējām, ko šādos gadījumos paredzot Iepirkumu likums. I.Kreicberga atturējās komentēt iemeslus, kādēļ konkurss bankas nav ieinteresējis.

papildināta - VK: SM iepirkumi — nelikumīgi, ceļu būvē sadalītas ietekmes sfēras

Ceļu būve un uzturēšana Latvijai izmaksā dārgi, jo uzņēmējiem ir iespēja Satiksmes ministrijai (SM) brīvi diktēt cenas un nereti vienkāršāku darbu vietā tiek izvēlēti sarežģītākie un dārgākie. Ceļu būvnieki Latvijas teritoriju ir sadalījuši ietekmes sfērās un neļauj tirgū ienākt konkurentiem. SM veikusi arī vairākus nelikumīgus iepirkumus, tērējot naudu dārgām vakariņām, ziediem, gleznām un nenotikušiem semināriem. Tā secinājusi Valsts kontrole revīzijā, kas aptver SM darbību no 2006.gada janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam.

Godmanis neredz Šlesera atbildību par VK pārmetumiem ceļu būvē

Ministru prezidents Ivars Godmanis ("LPP/LC") uzskata, ka galvenā problēma ceļu nozarē ir konkurences trūkums, tāpēc Valsts kontroles (VK) pārmetumi Satiksmes ministrijai (SM) ir nepamatoti. Kā zināms VK šodien publicējusi revīziju par SM darbību, kur konstatēts, ka ceļu būve un uzturēšana Latvijai izmaksā dārgi, jo uzņēmējiem ir iespēja ministrijai brīvi diktēt cenas, ceļu būvnieki Latvijas teritoriju ir sadalījuši ietekmes sfērās un neļauj tirgū ienākt konkurentiem, kā arī SM veikusi vairākus nelikumīgus iepirkumus.

Nauda nav problēma

Kārtējā amatpersonas deklarācijā Valdis Zatlers atkal spītīgi atsakās uzrādīt savus nelegālos ienākumus. Kā viņš saka pats, no pacientiem "pateicības" ir saņēmis tik daudz un tik bieži, ka nav paspējis tās uzskaitīt. Skaidrs, ka kinozvaigznēm, gansterieim vai naftas magnātiem un prezidentiem neklājas ar sīkumiem krāmēties.

Zalters nākamnedēļ viesosies Cēsīs(1)

Š.g. 8.aprīlī  Valsts prezidents Valdis Zatlers darba vizītē apmeklēs Cēsis.  Uzsākot vizīti, Valsts prezidents viesosies NBS Instruktoru skolā. Pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēs Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, kur kopā ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti un Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieku Valtu Kukaini apskatīs audzināšanas iestādes telpas un arodapmācības stundās tapušo nepilngadīgo darbu izstādi.

Sīko gaismiņu pilsēta

Reizēm humors nāk nelaikā. To varētu teikt par Patrika Nīta romānu Sīko gaismiņu pilsēta, kas sarakstīts uzreiz pēc uzbrukuma Londonas metro 2005.gada vasarā. Taču, ja ņem vērā Nīta perspektīvu - skatu uz dzīvi caur Frenka Zapas dziesmu Sīko gaismiņu pilsēta, var saprast šī ciniski komiskā detektīvromāna sociālpsiholoģisko fonu.

Bušs: Jāpalielina karavīru skaits Afganistānā

ASV prezidents Džordžs Bušs trešdien Bukarestē aicināja NATO sabiedrotos nosūtīt vairāk karavīru uz Afganistānu. Pēc ASV prezidenta vārdiem, “mēs nevaram atļauties zaudēt Afganistānā…mums ir jāuzvar.”

Bērnība

Iespējams, būsiet kaut kur jau ievērojuši šo sprigano meitieti, kurš nu jau kādus trīs gadus manāms vienā otrā literārā pasākumā, publicē aizraujošas slejas laikrakstā Diena un reizēm paniekojas arī ar prozu. Tagad viņai iznākusi pirmā dzejoļu grāmata, kura ļauj savākt kopā fragmentāros priekšstatus par to, kas tā Krivade tāda ir un ko viņa prot mums pateikt.

Mizerija

Latviešu lasītājam līdz šim visai fragmentāri pieejamajā šausmu literatūras dzīvā klasiķa Stīvena Kinga daiļradē nupat vēl kādu savdabīgu šķautni pavēris latviešu valodā iznākušais viens no Kinga slavenākajiem darbiem - romāns Mizerija. Diemžēl romāna nosaukums latviešu valodā nav iztulkojams, saglabājot oriģinālā tajā ietverto vārdu spēli, kurā "Misery" apzīmē gan kāda personāža īpašvārdu, gan sugas vārdu ar nozīmi "ilgstošas ciešanas".

Jāņu fotoalbums(2)

Jāņi ir bīstami. Pirmā ilustrācija Jāņu fotoalbumā ir Baumaņu Kārļa zīmējums 1874.gadā izdotajam dziesmu krājumam Līgo, ko gan bija parakstījis Pēterpils cenzors, bet tirāžu cara iekšlietu ministrija pavēlēja iznīcināt. Šis tautiskās romantikas garā zīmētais krīvu krīvs zem svētbērza pie upurakmens ir skaista iztēle, bet Jāņu tradīcija tautā bija dzīva, un šai laikā Jāņi kļuva par vienu no tautas nacionālās pašapziņas neatņemamām sastāvdaļām kā ap to pašu laiku atklātās latviešu sarkanbaltsarkanās krāsas, Dziesmu svētki un tai pašā grāmatā iespiestā Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju.

Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu

Gadu pirms došanās uz Vāciju un sazināšanās ar Amerikas vēstniecību, proti, emigrēšanas no Lietuvas, Sauļus Toms Kondrots (1953) izdeva savu otro romānu Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu. Tas notika 1985.gadā. Pēc nepilniem desmit gadiem šī romāna fragments Talrida Ruļļa tulkojumā bija lasāms arī latviski.

Mans ceļš

Un labi, ka Rutu jau dēvē par vecmeistari, jo tas nes sev līdzi kādu gabaliņu no cilvēka cieņas pret talantu, - raksta Sallija Benfelde grāmatas Mans ceļš priekšvārdā, mēģinot īsi paskaidrot Birutas Delles autobiogrāfijas lasītājiem to, ko pati gleznotāja par sevi neteiktu. Tālākais ir mākslinieces dzīve viņas pašas skatījumā, domu skices brīvā dzejas formā un mazi zīmējumi - gleznu skices, kuru neapzināta zīmēšana telefona sarunas vai šaha spēles laikā gleznotājai bijusi un joprojām ir ļoti svarīga.

Es, Frīda…

Es gribu nobiedēt lasītājus. Lasīšana nav pasīva nodarbe. Drīzāk tā ir kaislīga rīcība, robežu pārkāpšana, vingrojums uz augstās trapeces. Es ceru, ka mana grāmata izraisīs neprātu un nakts murgus, - amerikāņu rakstniece Keita Breivermena stāsta intervijā, kas pievienota viņas romāna latviešu izdevumam.

Spēlmaņa Rubašova liktenīgais līgums

Zviedru rakstnieka Karla Juhana Valgrēna romānu Spēlmaņa Rubašova liktenīgais līgums (oriģinālā Dokumenti par spēlmaņa Rubašova gaitām) ar nelielu cinisma piedevu varētu nodēvēt par ērtu īso kursu XX gadsimta asiņaināko notikumu vēsturē, tos skatot galvenā varoņa — Jozefa Nikolaja Rubašova — acīm. Rubašovs, azartisks un mūžam neveiksmīgs spēlmanis, jaunā gadsimta pirmajā naktī izmisumā izaicina uz pokera partiju pašu Nelabo un zaudē.

Gūtenmorgens

Vienreiz Gūtenmorgens sēdēja parkā uz soliņa un paklausīja savai sirds balsij. Tā teica, lai viņš iet pie Bereļa prozu mācīties un kļūst par rakstnieku. Tā kā sieva ar bērnu bija devušies uz laukiem, Gūtenmorgens balsij paklausīja. Mācījās, mācījās, un, Berelim mājas darbus pildot, Bērziņu izdomāja. Kopš tā laika nu jau pagājuši divi gadi.

Tas trakais kavalieru gads

Valda Grēviņa (1895—1968) dzejas izlases nosaukums aizgūts no viņa populārākā teksta — slavenās dziesmas vārdiem no Dailes teātra izrādes Gesta Berlings (sarakstīts 1933.gadā). Kā zināms, šo dziesmu vecākās paaudzes kultūras darbinieki labprāt uzdzied katrā izdevīgā brīdī, taču tas, manuprāt, vēl ne tuvu nav vislabākais Grēviņa teksts — šajā izlasē stiprāko iespaidu atstāj vairāki citi dzejoļi.

Totēmi

Rakstniece Muktupāvela varētu pretendēt uz zvērīgākās mūsdienu prozaiķes statusu. Viņas otrais stāstu krājums Totēmi to tikai stiprina — katram tekstam piekabināts pa dzīvniekam, dīvainākais no tiem ir korallis. Kādi dīvaini zvēri mūsos mīt, cik daudz mēs esam gatavi ziedot un ziedoties, cik nežēlīgi esam, cik bieži jauki — par to lasāms viņas grāmatā Totēmi, kurā koķetērija ar patiesumu novadīta līdz līmenim, kad par vienīgo īstuma kritēriju kļūst valoda.

Ibsens Latvijā

Pirms dažām nedēļām Grieķijā redzēju Pētera Cadeka iestudētu Pēru Gintu, un izrāde uz mani atstāja pārsteidzošu emocionālu iespaidu. Vācu režisora Pērs bija nenobriedis, atbildību ne tikai uzņemties nespējīgs, bet pat tās jēgu nesaprotošs cilvēks, kura dzīves stilu visa mūža garumā varētu apzīmēt ar izteicienu "dzīvot tik nost!".

Pedro Paramo

Meksikāņu rakstnieka Huana Rulfo (1918—1986) vārds ir pazīstams teju tikai literatūras speciālistiem — tiem interesentiem, kurus spēj sajūsmināt maģiskā reālisma māksla. Pirms latviski tika izdots Rulfo vienīgais romāns Pedro Paramo (1955), bija iespēja izlasīt tikai pāris viņa stāstu Gunta Valujeva un Edvīna Raupa tulkojumā.

"Delnas" padomi vadīs Lolita Čigāne

Robertu Putni, iepriekšējo "Sabiedrības par atklātību–Delna" padomes priekšsēdētāju, šajā amatā nomainīs Lolita Čigāne.

Burtiņu zupa

Bet kad tad būs par burtiņiem? — tādi ir pirmie manu mazo meitu jautājumi pēc K.Vērdiņa pirmās bērnu dzejoļu grāmatas izlasīšanas. Un, kamēr es apceru, kā tik vienkāršā veidā iespējams formulēt manis pašas izjūtas, veikala burzmā šķirstot grāmatu, viņas azartiski apspriežas, vai attēlā redzamā kaķa kājas izskatās pēc E vai M burta, vai drīzāk pēc ķemmītes un vai melnais pleķis blakus lappusē būtu domāta tā odze, kas mammai darbā klabina uz taustiņiem, vai gabals no S.

Sarunas ar Māru Ķimeli

Tā nav klaču grāmata. Ja kāda satrakota lasītāja nopirks grāmatu cerībā uzzināt, kā Ķimele dzēra un ar ko gulēja — nāksies ļoti vilties," piekodina režisore Māra Ķimele.Skarbie vārdi nav bez iemesla. Pēdējā desmitgadē par grāmatām un mākslinieku portretiem nereti dēvētas arī cietos vākos iesietas bulvārpreses cienīgas pļāpas, ko veido kompozicionāli neapjēgts sasmalsts no kolēģu recenzijām un aprakstāmās personības vēstuļu fragmentiem.

Aleksandra Čaka gadagrāmata 2007

Lai arī zinu, ka atzinīgas recenzijas lasīt nav tik interesanti kā tās, kurās apskatāmajam izdevumam krietni sadod pa ķobi, bet, turot rokā jauno Čaka gadagrāmatu, prāts nesas uz slavas dziesmām. Čaka pētniecība XXI gs. zeļ un plaukst - šis ir jau ceturtais gadagrāmatas laidiens. Lai arī gadagrāmata neiznāk gluži katru gadu (iepriekšējā izdota pirms gadiem trim), tajā arī šoreiz atrodam daudzveidīgu materiālu, kas skata Čaka darbus dažādos kontekstos, sniedz ieskatu viņa dzīves mazzināmajos periodos, kā arī pēta viņa daiļrades uztveri agrākajos gados.

101 Reikjavīka

New York Observer raksta, ka Ņujorkā esot jauna šķira - mediji viņus dēvē par jaunajiem viktoriāņiem jeb new vics. Jauni cilvēki, kas uzsvērti kultivē agras laulības, materiālās vērtības, karjeru, omulīgu mājīgumu - tradicionāli ar karalienes Viktorijas laiku saistītas konservatīvas vērtības. Tas nāk prātā, lasot par Hlīnu Bjērnu, aiz okeāna nīkstošo slaistu.

Dejas virs bezizejas. Dzejas izlase

Kad Knuta Skujenieka Rakstos izlasīju viņa savulaik rakstīto recenziju par Māra Melgalva (1957—2005) debijas grāmatiņu Meldijās iešana (1980), biju pārsteigts: Knuts rakstīja par zināmu virspusējību, nespēju dzejā atrisināt saskatītās problēmas, par brieduma trūkumu. Protams, viņš pieminēja arī artistiskumu un valodas lokanību, tomēr priekšplānā izvirzīja tieši saskatīto bezizeju.

Mazgalvīši spēlē mājās(1)

Pauls Bankovskis ir rakstnieks, uz kuru Dievs nevar būt dusmīgs, jo sev dāvāto stāstnieka talantu viņš ne brīdi nav domājis zemē ierakt, gluži otrādi — spodrinājis un lietojis, cik spējis. Starp citiem gadiem un grāmatām lai atceramies ražīgo 2002.gadu vien — klajā dažādos apgādos nāca romāni — milzeņi Misters Latvija un Čeka, bumba & rokenrols, arī stāstu krājums Labais vienmēr uzvar.

Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada(1)

Tonijs Džads dzimis 1948.gadā Londonā, sešdesmitajos studējis vēsturi Kembridžā un Parīzē, bijis tuvos draugos ar Annāļu skolas ievērojamo vēsturnieku Fransuā Firē (Furet) un daudzus gadus rakstījis par XX gadsimta franču vēsturi. Viņa specialitāte bija "kreisais" virziens XIX un XX gadsimta franču politikā.

Tad es biju mellužnieks. Atmiņu stāsti.

Izcilā aktrise Līva Ulmane atmiņu grāmatā Pārvērtības rakstīja: "Mani gandrīz vai pārņem kārdinājums izskaistināt situācijas, padarīt sevi un apkārtējos pievilcīgākus, lai iegūtu lasītāju simpātijas. Vai arī nomelnot visu, lai stāstījums kļūtu aizraujošs." Var šos divus teikumus izlasīt kā banalitāšu izperas, tomēr tajos ir gaužām daudz patiesības, kas raksturo ikvienu domājošu būtni, kad tā grasās vēstīt citiem par sevi.

Godmanis sola atbalstu ražotājiem no nākamā gada

Tā kā ražotājiem slogs ir palielinājies, valdība patlaban meklē veidus, kā atbalstīt tos no 2009.gada, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Viens no variantiem, pēc viņa teiktā, ir nākamgad pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli, bet otrs — reinvestētās peļņas neaplikšana ar ienākuma nodokli.

Pazudušajam Rožeckinam bijusi viltota pilsoņa pase

Nesen Jūrmalā noslēpumaini pazudušajam multimiljonāram Leonīdam Rožeckinam bijusi viltota Latvijas pilsoņa pase, atzinis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), raksta Telegraf. Policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis informējis, ka pase bijusi izdota uz līdzīga vārda.

Godmanis tiksies ar Ķīnas vēstnieku

Šodien Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) tiksies ar Ķīnas Tautas Republikas vēstnieku Latvijā Čangu Liminu (Zhang Limin), ziņo Valsts kanceleja. Vēstnieks pie Ministru prezidenta ieradīsies iepazīšanās vīzītē, kuras laikā plānots pārrunāt Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību aktuālos jautājumus, ekonomisko sadarbību un starptautiskās politikas aktualitātes.

Kalendārs

Aprīlis, 2008
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11