Jaunu dzirksteli šai lietai trešdien piešķīla skarbais Valsts kontroles (VK) atzinums, kurā apšaubīts gan Satiksmes ministrijas (SM) pirms gada rīkotā konkursa par ciparu TV ieviešanu godīgums, gan paustas bažas, ka līdz ar to ciparu TV ieviešanas izmaksas sadārdzinātas par 3,8 miljoniem latu. Apšaubītajā konkursā pērn decembrī uzvarēja Lattelecom (LT), kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar SIA Hannu digital (HD). Nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu VK pamato ar HD iesaistīšanu, t.i., no VK atzinuma izriet - ja HD vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), izmaksas būtu lētākas. VK bažas par SM rīkotā konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez HD pakalpojumiem nevarētu iztikt. Proti, nolikums prasīja, lai uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt bija HD. Tādējādi SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt dalībnieks, kuram ar HD ir vienošanās par sadarbību. Konkursa norises brīdī tāda bija LT.
Kāpēc Šķēle?
HD piederošās apraides tehnoloģijas, kas tagad tiek izmantotas, veido tiltu no pašlaik realizētās ciparu TV ieviešanas uz afēras vārdu ieguvušo digitālās TV ieviešanas projektu, kas pirmoreiz tika iekustināts pirms gandrīz 10 gadiem. To īstenoja britu pastkastītes firma Kempmayer, un saistībā ar šo digitālās TV projektu Rīgas apgabaltiesā jau otro gadu norit vērienīgas krimināllietas iztiesāšana. Uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, viņu vidū ar A.Šķēli saistītie.
Kāda ir A.Šķēles interese tagad VK apšaubītajā ciparu TV ieviešanā, ko nodrošina kopā ar HD? Vismaz 10,4 miljoni dolāru. Tā ir nauda, kuru A.Šķēle 2006.gada rudenī aizdeva LNT šefam Andrejam Ēķim, lai viņš valstij samaksātu Stokholmas starptautiskās šķīrējtiesas piespriestos izdevumus par negodīgi noslēgto ciparu TV ieviešanas līgumu un atpirktu ar Kempmayer starpniecību valstij (LVRTC meitasfirmai) piegādātās ciparu apraides iekārtas.
A.Ēķis, pēc viņa teiktā, apraides iekārtas ar visām parādsaistībām pret A.Šķēli 2007.gadā pārdeva firmai Hannu pro, kas izveidoja HD. Šo firmu vada Gintars Kavacis, kurš ir arī daļējs tās īpašnieks. «Man vairs nav nekādu parādzīmju pret Šķēli, visas saistības kopā ar iekārtām pārņēma Kavača firma,» jautāts, kas noticis ar 10,4 miljonu dolāru lielo A.Šķēles aizdevumu, šonedēļ Dienai atzina A.Ēķis.
G.Kavacis parādu apmēru pret A.Šķēli Dienai neatklāja, vien atzina, ka kreditori ir vienīgais, kas saista HD ar skandalozo Kempmayer. VK bažas par projekta sadārdzināšanos, ciparu TV ieviešot sadarbībā ar HD, G.Kavacis noraida. To, vai nokārtoti parādi A.Šķēlem, viņš nekomentēja, ar kreditoriem esot vienošanās. Ar A.Šķēles vadīto TP G.Kavaci saista ziedojumi - 2002.gadā, pirms 8.Saeimas vēlēšanām, četras ar G.Kavaci pastarpināti saistītas firmas TP ziedoja kopā 23 000 latu.
Vajadzēja tikt projektā
A.Šķēles, kurš kategoriski noliedz saikni ar tiesā izskatāmo digitālās TV krimināllietu, atbildi uz Dienas jautājumu, vai atguvis 10,4 miljonu dolāru aizdevumu, piektdien redakcija nesaņēma. «Šķēles kungs šodien ir ļoti aizņemts,» pamatoja viņa preses pārstāvis Romāns Meļņiks.
Vairāki avoti, kas vēlas palikt anonīmi, neoficiāli uzsver, ka tieši 10 miljonu dolāru parāds A.Šķēlem ir tagad īstenotā ciparu TV ieviešanas sāls. Proti, HD parādu A.Šķēlem varētu atdot tikai gadījumā, ja no Kempmayer pārpirktajām iekārtām atrastos pielietojums un tās nestu ienākumus. Lai tas tā būtu, HD vajadzēja vai nu kļūt par ciparu TV ieviesēju, vai partneri. Risinājums tika atrasts sadarbībā ar LT, kuru vada A.Šķēlem piederējušajā Ave Lat grupā savulaik strādājušais Juris Gulbis.
LT šaubas par ciparu TV ieviešanu noraida. HD par partneri izvēlēts pēc speciālas izpētes, jo tās nodrošinātais tehniskais risinājums radījis iespēju ciparu apraidi Rīgā un tās reģionā uzsākt nekavējoties. Arī cenas bijušas konkurētspējīgas. Summas gan esot slepenas.