Iepriekšējā dienā viņa šajā pašā kabinetā ārstam stāstīja par viņas pārstāvētās firmas piedāvātā medicīnas aprīkojuma priekšrocībām. Viņš, kādas vadošas Latvijas slimnīcas ārsts, viņu uzklausīja. Tobrīd slimnīca bija izsludinājusi konkursu par aprīkojuma iepirkumu, viņš bija iepirkumu komisijā. Firmas pārstāve promejot kā pateicību atstāja konfekšu kasti. Vakarā ārsts kasti atvēra un virs konfektēm atrada arī 500 latus.
Kādēļ jūs tā darījāt? - ārsts nākamajā rītā jautāja raudošajai sievietei. Tāda ir biznesa kultūra Latvijā - viņa atbildēja.
Šis gadījums notika pirms diviem gadiem. Savu vārdu ārsts publiskot nevēlas, jo toreiz neziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
«Gribēju ar viņu satikties un saprast, kādēļ cilvēks tā rīkojas. Viņa pastāstīja, ka šajā jomā darbojas nesen. Ļoti ceru, ka viņa no šī gadījuma mācījās,» Dienai pastāstīja ārsts, kurš ir valstī augsti novērtēts ķirurgs. Līdzīgus gadījumus viņš vairs nav piedzīvojis.
Pētot, kā pēdējos gados mainījušās ārstu un medicīnas kompāniju attiecības, nozares pārstāvji Dienai norādīja - korupcija ir mazinājusies, jo sistēma pamazām sakārtojas. Izstrādāti ētikas kodeksi un atskaišu sistēmas. Tajā pašā laikā, iespējams, korupcija kļuvusi slēptāka. Vēl šogad februārī KNAB aizturēja laboratoriju aprīkojuma firmas Invitros vadību par 1000 latu liela kukuļa došanu Nacionālo bruņoto spēku iepirkuma konkursā.
Grūti mainīt tradīcijas
Paradoksāli, ka medicīnas aprīkojuma firma, kas mēģināja piekukuļot iepriekš minēto ķirurgu, slimnīcas rīkotajā iepirkumu konkursā uzvarēja. Konkurss bija specifisks, bet šī firma - vienīgais dalībnieks. Tādējādi var secināt, ka 500 latu lielo kukuli firmas pārstāve ārstam deva drošības labad, jo «tāda ir biznesa kultūra».
Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina - iespējams, arī Invitros strādāja pēc līdzīga principa. Kāds neoficiāls, bet drošs avots Dienai stāstīja, ka vēl pirms pieciem gadiem firmai bija īpaša pieeja darbā ar konkrētu slimnīcu vadību un laboratoriju vadītājiem. Zemāka ranga darbiniekiem tika rīkoti vienu, divu dienu semināri uz tuvākām kaimiņvalstīm, lai apskatītu firmas ražotnes. Grupās vesti aptuveni 30 cilvēki, tas firmai izmaksāja vidēji 8000 latu. Atsevišķi strādāja ar slimnīcas vadību - rīkoja īpašus VIP braucienus uz tālām eksotiskām zemēm, kā Maroka, Tunisija, Ķīna, Libāna. Braucieni tika noformēti kā izglītojoši. VIP personu vidū bija lielu slimnīcu vadītāji no visas Latvijas.
Šīs draudzības mērķis bija panākt Invitros aparatūras izmantošanu konkrēto slimnīcu laboratorijās, ne vienmēr nozīmēja tehnikas pārdošanu. Nozares speciālisti stāsta, ka ne tikai Invitros, bet arī citas medicīnas aparatūras firmas labprāt piedāvā slimnīcām savu tehniku bez maksas ar nosacījumu, ka tās izmantos tikai viņu reaģentus - stikla caurulītes, medikamentus utt. Šiem reaģentiem tiek uzlikta neadekvāti augsta cena, kas arī ir galvenais peļņas avots. Otrs veids, kā firma nopelna, ir šo ierīču tehniskā apkope.
Nepieķerot pie rokas, šādus iespējamus korupcijas gadījumus ir grūti pierādīt. Sevišķi tāpēc, ka medicīnas joma ir specifiska un nespeciālistam ir grūti pārbaudīt ierīču efektivitāti. Arī slimnīcu vadība, kas parasti ir iepirkumu konkursu komisijā, ne vienmēr ir zinoša par iepērkamo aprīkojumu, tādēļ kā padomdevēji tiek pieaicināti attiecīgās jomas ārsti/konsultanti. Taču šeit slēpjas risks - konsultants par iepirkumu atbildību neuzņemas un savu parakstu uz dokumentiem neliek. Ja kas noiet greizi, atbildīga ir iepirkumu komisija. Medicīnas aprīkojuma firmas ir ieinteresētas «draudzēties» ar šiem ārstiem/konsultantiem, jo viņiem ir liela ietekme uz iepirkumu komisiju. Lai izvairītos no šāda riska, piemēram, Rīgas 1.slimnīca jau kādu laiku katram pirkumam veido savu komisiju, kuras sastāvā ir arī konkrētie eksperti. Tādējādi viņi ir līdzatbildīgi par konkursa rezultātu. Pretējā gadījumā ekspertam «nav pietiekamas atbildības sajūtas», skaidro slimnīcas valdes locekle Vita Švarcberga.
Līdzīgu iemeslu dēļ kopš marta centralizētos iepirkumus slimnīcām vairs neveic arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA). Līdz šim konkursus rīkoja VOAVA ierēdņi, kurus pieaicinātie ārsti/konsultanti viegli varēja iebāzt maisā. «Tagad nevarēs vainot ierēdņus - lai paši seko līdzi cenām un efektivitātei. Slimnīcas vadītājam jābūt atbildīgam par to, ko iepērk,» uzskata Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis. Viņš arī iesaka slimnīcām uz lielajiem iepirkumiem sadarboties, lai panāktu zemākas cenas.
Jaunā iepirkumu sistēma samazinās korupcijas risku, bet neiznīcinās saknē. To pierāda arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) darbinieces kukuļošanas gadījums. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija rāda - pēdējos divos gados Invitros piedalījies visos bruņoto spēku rīkotajos medicīnas aparatūras konkursos un katrā ieguvis kādu pasūtījumu par kopumā 59 600 latu. Otrajā vietā uzvaru ziņā ir firma Interlux ar trīs reizes mazāku summu - Ls 14 600.
Invitros ir vadošā laboratorijas aprīkojuma firma Latvijā, taču tik uzkrītoši veiksmīgi kā NBS tā nav citu valsts iestāžu rīkotajos konkursos, liecina IUB informācija. Dienai zināms, ka aizturētā NBS Nodrošinājuma pavēlniecības daļas vadītāja Ļubova Lapuškina no darba aizgājusi. Viņa tiek turēta aizdomās par 1000 latu liela kukuļa pieņemšanu un konkursa specifikāciju izstrādāšanu tā, lai tajā uzvarētu Invitros. No apcietinājuma pret drošības naudu atbrīvots Invitros īpašnieks Raitis Gadzjus, kuru KNAB aizturēja februāra sākumā. Lietā sākta plaša izmeklēšana.
Invitros vadība ar Dienu runāt nevēlējās.
Ārsti kārdinājuma sprukās
«Man šodien sākas atvaļinājums, tūlīt braukšu prom,» padzirdējis, par ko vēlos aprunāties, telefona sarunā atbildēja Rīgas 1.slimnīcas vadītājs Andrejs Pavārs un mani «aizfutbolēja» runāt ar kolēģi V.Švarcbergu. Kad pāris stundu vēlāk jau klātienē 20 minūtes gaidīju ierodamies V.Švarcbergu, šefs uzgaidāmajā telpā man vairākas reizes pagāja garām, aprunājās ar sekretāri, darbiniekiem, bet no intervijas joprojām stingri atteicās. Noraidoša attieksme bija no vairākuma medicīnas darbinieku, padzirdot, par ko interesējos. Ārstu un medicīnas firmu korporatīvās saiknes joprojām ir ļoti sāpīga tēma. Daktere V.Švarcberga brīdi domāja, lai atcerētos, kad pati pēdējo reizi apmeklēja konferenci, ko finansē medicīnas firma. Viņa izskatās nervoza. Noskaidrojas, ka tas bijis kardiologu kongress Minhenē pagājušajā gadā. Firmu, kas šo braucienu finansēja, viņa tā arī nenosauca.
Pēdējos gados situācija ar firmu samaksātajiem braucieniem mainījusies. Ņemot vērā katastrofālo naudas trūkumu medicīnā, ārsti var izmantot firmu piedāvājumu apmeklēt kongresus vai arī paši meklēt finansējumu šādiem braucieniem. Ārstu biedrības ētikas kodekss neko nesaka par farmācijas un medicīnas aprīkojumu firmu samaksātajiem braucieniem, taču šogad pārtulkota un Latvijas vajadzībām adaptēta Pasaules Medicīnas asociācijas Medicīnas ētikas rokasgrāmata, kurā atrunātas ārstu un firmu attiecības. Savus ētikas kodeksus izstrādājušas arī farmācijas un medicīnas aprīkojuma firmas, kas nosaka, ko un cik daudz ārstam var segt - dalības maksu, ceļu un viesnīcu izdevumu limitus.
Taču firmu spiediens uz mediķiem joprojām ir liels. Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš novērojis, ka katru dienu vienlaikus «pa tāda izmēra slimnīcu kā Liepājā staigā 10-12» dažādu firmu pārstāvju. «Kopējais industrijas mārketinga, pārdošanas un klīnisko pētījumu budžets ārstu apmaksai Latvijā varētu tuvoties 100 miljoniem eiro,» lēš J.Bārzdiņš. Viņš arī norāda uz medaļas otru pusi: «Tomēr nebūs godīgi, ja teiksiet, ka tas viss ir tikai slikti. Un tā notiek visā pasaulē. Ārsti caur šo spiedienu tiek izglītoti visā jaunākajā. To visu ārsts par savu algu vismaz šeit nevar iegūt, un ārstam tiešām ir jāmācās visu mūžu. Cita lieta, ka ne visi ir godprātīgi. Nereti ne jau firmas pārstāvis ir tas neētiskais, bet ārsts pieprasa visādus labumus - it sevišķi tie, kas saprot, ka viņiem ir ietekme uz citiem kolēģiem, sakari aģentūrās, utt.»
Teksasas Universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis stāsta, ka Teksasas Universitātes slimnīcā ārstiem braukt medicīnas firmu finansētos braucienos ir aizliegts. Tā vietā ārstiem noteikti kvalitātes/kvantitātes kritēriji, kurus izpildot slimnīca ieskaita papildu samaksu atsevišķā «akadēmiskā kontā» līdz 10 000 latu gadā. Ja nauda no šī konta tiek tērēta mācību braucieniem un grāmatām, nodokļi no tās nav jānomaksā. Ja naudu izlieto citiem mērķiem, jāmaksā 33% liels ienākumu nodoklis, kas stimulē naudu izlietot mācībām.
Lai cīnītos ar korupciju, gandrīz visas ASV universitāšu slimnīcas aizliegušas farmāciju kompānijām savu produkciju reklamēt savās telpās. ASV valdība pērn pieprasīja, lai farmācijas kompānijas publicē ārstu vārdus un to honorāru apmērus, kas ārstiem maksāti par lekcijām, konsultācijām un pētījumiem. «Firmas to arī lēnām un «brīvprātīgi» ir sākušas darīt atsevišķos štatos,» norāda U.Gruntmanis.
Mēs vēl esam tālu līdz ASV līmenim. Dienas mēģinājums noskaidrot, kuri Latvijas ārsti izmantojuši firmu piedāvāto iespēju izglītoties, beidzās neveiksmīgi. Lielākais zāļu lieltirgotājs Recipe plus (apgrozījums 107 miljoni latu 2008.g.) pērn ziedojis 268 tūkstošus latu. Kā ziedojumi parasti tiek apzīmēti arī ārstiem samaksātie braucieni. Recipe plus naudu konkrētiem ārstiem nav devis. Lielākās summas tikušas Paaudžu solidaritātes fondam, kas palīdz iegādāties medikamentus maznodrošinātajiem, un Sarkanajam Krustam.
Zāļu ražotājs GlaxoSmithKline Latvia, kas aktīvi līdzdarbojās ētikas kodeksa izstrādē, pērn palīdzējis izglītoties 65 ārstiem, tam tērējot 56 000 latu. Ārstu vārdus firma nevēlējās nosaukt, jo ar viņiem šāda rīcība neesot saskaņota. Taču firma sola šā gada braucējus vēlāk publiskot internetā. Firmas pārstāvis Dins Šmits norādīja, ka «vairums atbalsta ir sniegts ar ārstu profesionālo organizāciju starpniecību, lai izvairītos no jebkādas tiešas finanšu pārskaitīšanas ārstiem».
Jau pāris gadu farmācijas kompānijām informācija par ārstiem samaksātajiem mācību un reklāmas pasākumiem jāiesniedz arī Veselības inspekcijai, tomēr tā šos datus pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, jo to publiskošana varot nodarīt saimnieciskus zaudējumus trešajām personām, Dienu informēja inspekcijas preses pārstāve. Dienai vien izdevās uzzināt, ka pēdējos trīs gados kopumā 21 zāļu firma organizējusi 1176 ar zāļu reklāmu saistītus pasākumus. Šāda datu sargāšana ir neizprotama, jo, no vienas puses, valsts šādu informāciju pieprasa, lai nodrošinātu atklātību, no otras - pati dara tieši pretējo.