Dzelzs vilka un Forshpil sadarbība sākās pēc mūsdienu tautas mūzikas festivāla Porta ierosinājuma, kas savulaik bija par iemeslu arī Valta Pūces etnogrāfiskā orķestra izveidei un sadarbībai ar gruzīnu grupu The Shin, kuras rezultāts gaidāms 1.decembrī. Dzelzs vilka un Forshpil albumā Borsh tiks publicēts ieraksts, kas tapis koncertā pirms diviem gadiem. Forshpil pamatā spēlē tradicionālu Austrumeiropas ebreju jeb aškenazu mūziku, ko sauc par klezmeru mūziku. «Tā ir jidiša valodā - vienā no ebreju valodām - un radusies, mazliet absorbējoties ar vietējām kultūrām. Dažādu iemeslu, īpaši kara, dēļ, šī kultūra ir maz saglabājusies. Ierakstīts nav gandrīz nekas, vienīgi Ukrainā un Moldovā - pārsvarā savu materiālu ņemam no turienes, arī no emigrantiem, kas aizbraukuši uz Ameriku,» stāsta grupas dziedātāja Aleksandra Lurje.
Forshpil latviešu valodā nozīmē priekšspēle. Aleksandra koķeti precizē: «Priekšspēle visās nozīmēs, kādas vien varam iedomāties, bet ebreju mūzikā tā ir tā daļa, kad melodija vēl nav ieradusies un tiek tikai apspēlēta.»
Daļa albumā iekļauto dziesmu ir Dzelzs vilka jau zināmās dziesmas no viņu tautas mūzikas repertuāra, kas izpildītas kopā ar Forshpil, tāpēc skan pavisam citādi, bet daļa tapušas no jauna, turklāt pēdējā brīdī, jo pusgadu, gaidot festivālu Porta, tikai gatavojušies un neko nav darījuši. Iļja Šneiveiss un Aleskandra no Forshpil ierakstījuši diktofonā vairākus dziedājumus, kurus Jurim Kaukulim un Dzelzs vilka taustiņinstrumentālistam Kasparam Tobim paklausoties gabals bijis gatavs piecās minūtēs. «Tā bija vecā labā formula, kad paņem balss ierakstu, absolūti nezinot ne ritmu, ne akordus, ne harmonijas. Un pēkšņi ieliec to jaunā vidē, kas radīta pēc sajūtas. Pirmais gabals sanāca tik ļoti crazy un interesants, ka pārējie piekrita tādā virzienā iet, kaut katra dziesma tomēr ir savādāka, ieskaitot pavisam dīvainus divu kultūru krustojumus,» stāsta Kaspars.
«Viena dziesma ir par to, kā sieviete gaida vīrieti mājās un vāra zupu - pieliek burkānus un garšvielas. Viņa dzied par to, kā novelk kleitu, bet sāk viņa ar zupu...» stāsta Dzelzs vilka bundzinieks Mārcis Judzis. Aleksandra smejas: «Man patīk tava interpretācija, bet to dziesmu dzied vīrietis. Par to, ka viņš nekad tādu zupu nav ēdis un pēc tās ļoti to sievieti iemīlējis, jo tas, kas tajā zupā, ir noslēpums, tāpat kā tas, kas slēpjas pašā sievietē.»