«Braucu, redzu - uz tiltiņa virs dzelzceļa netālu no Torņakalna stacijas stāv jaunieši. Kad esmu jau zem tilta, pēkšņi pret stiklu kaut kas nobūkšķ. Stikls rūdīts, saplaisāja, bet šķembu nebija,» par citu atgadījumu stāsta lokomotīves vadītājs Jānis Pļavnieks. Bēdīgākas sekas bija 2004.gadā, kad kāda kravas vilciena mašīnista palīgs gandrīz divas nedēļas pavadīja slimnīcā ar smagu galvas traumu, gūtu no lokomotīves logā iemesta akmens.
Torņakalna lietā par svešas mantas tīšu bojāšanu policija tur aizdomās 14 un 15 gadu vecus puišus. Par trosē iesieta dēļa nolaišanu vilcienam priekšā viņiem var draudēt pat četri gadi cietumā.
Vidēji Latvijā mēnesī tiek reģistrēti četri gadījumi, kad vilcieni būtiski cieš no apmētāšanas. Galvenokārt vaininieki ir jaunāki par 14 gadiem, tāpēc par šādām darbībām administratīvi sodāmi viņu vecāki. Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) preses pārstāve Antra Birzule atklāj, ka pērn izsistie logi, signāllampas, nolauztie logu tīrītāji un spoguļi uzņēmumam izmaksājuši vairāk nekā 17 tūkstošus latu. Šogad dažādu vandalisma seku novēršanai iztērēti jau gandrīz 22 tūkstoši latu.
Dzelzceļa objektus, arī vilcienus, apsargā LDz meitas uzņēmums LDz Apsardze. Divos gadījumos šopavasar, kad elektriskajiem vilcieniem Rīgas Šķirotavas stacijas rajonā izdauzīti logi, tieši apsardzes darbinieki paspēja aizturēt nepilngadīgos pārkāpējus. «Ja kaut kas aizdomīgs notiek teritorijā, pievēršam uzmanību. Dabiski, ka akmeni gaisā nenoķersi. Nākamais: skriešana, ķeršana, nodošana policijai, mātes raud, nu tā apmēram,» stāsta LDz Apsardze fiziskās daļas vadītājs.
Pirmajā reizē aprīļa beigās no skolas gājuši trīs puišeļi, kas sāka sviest vilcienam ar akmeņiem. Divus aizturēja, piezvanīja dežurējošajai mašīnai, nodeva Dzelzceļa policijai. Savukārt maijā notikušā incidentā aizturēja vienu, bet divi aizbēga. «Šajos gadījumos nevar runāt par nelabvēlīgām ģimenēm, mammas arī tādas riktīgas. Nu mammām arī būs jāatbild pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa,» skaidro U.Znotiņš.
Uzliekot sodu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kas var sasniegt 50 latu, policija ņem vērā arī to, ka par izdauzītajiem stikliem ar civilprasību pret vecākiem var vērsties arī LDz. «Nav nekādas vajadzības vilkt viņiem ādu pār acīm, ja tāpat jau galvassāpju pietiek,» saka U. Znotiņš.
Šāda tvarstīšana vairāk ir cīņa ar sekām, tāpēc LDz kopā ar policiju rīko drošības stundas skolās, ar filmiņām un grāmatām skolēniem skaidrojot, kā jāuzvedas dzelzceļa tuvumā. «Akmens kā lode var aiziet rikošetā. Jāiedomājas, ka aiz vilciena loga varētu būt sēdējuši viņu vecāki,» klāsta LDz Iekšējās drošības daļas priekšnieka vietnieks Imants Smiltnieks.