Starptautiskā sabiedrība aicinājusi Albānijas politisko eliti neiesaistīties savstarpējos strīdos, bet kopīgi strādāt, lai valsts varētu sasniegt izvirzītos mērķus, no kuriem lielākais ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
Meklē vainīgos
Saistībā ar protestētāju nāvi Albānijas Ģenerālprokuratūra izdevusi sešu Nacionālās gvardes virsnieku aresta orderi. Viņi apsūdzēti savu pilnvaru pārkāpšanā, vēsta Reuters.
Gvardes karavīri, kuru uzdevums ir apsargāt valsts institūciju ēkas, naktī uz sestdienu izmantoja asaru gāzi un gumijas lodes, lai izgaiņātu aptuveni 20 tūkstošus protestētāju, kas ar akmeņiem, olām un citiem priekšmetiem apmētāja valdības ēku.
Viens protestētājs mira no šāviena galvā, diviem nāvējoši izrādījās šāvieni krūšu rajonā.
Albānijas premjers S. Beriša noliedz, ka civiliedzīvotāju nāvē vainojami gvardi, un apgalvo, ka slepkavības paveikuši «bandīti», kas atradušies starp protestētājiem. Viņš arī nešaubās, ka šāvējus, kuri, viņaprāt, vēlējušies sarīkot «Tunisijas tipa» valsts apvērsumu, tur iesūtījis lielākais opozīcijas spēks - Sociālistu partija. «Viņi [sociālisti] ir šī briesmīgā nozieguma patiesie iniciatori,» sestdien paziņoja S. Beriša. «Jums par to nāksies atbildēt likuma priekšā.»
Savukārt Sociālistu partijas līderis Tirānas mērs Edi Rama traģēdijā vainoja premjeru. Viņš sestdien īpaši sasauktā preses konferencē klātesošajiem demonstrēja video, kurā redzams, ka šāvieni pret protestētājiem raidīti no valdības ēkas puses.
E. Rama paziņoja, ka opozīcija turpinās rīkot miermīlīgus protestus, lai panāktu «nepanesamā zagļu režīma» atkāpšanos. Arī S. Beriša aicinājis albāņus trešdien iznākt Tirānas ielās, lai piedalītos demonstrācijā pret vardarbību, raksta AP.
Skarbus vārdus Tirānas notikumiem veltīja ASV vēstnieks Albānijā Aleksandrs Arvizu. «Rūgtā patiesība, ko visiem vajadzētu ielāgot, ir tāda, ka šajos notikumos nav uzvarētāju. Ir tikai zaudētāji,» paziņoja vēstnieks. «Tā bija dramatiska neveiksme, no kuras valstij ir nepieciešams atgūties.»
Aicina nomierināties
Premjera un sociālistu līdera nesaskaņas ir ilgstošas, jo opozīcija uzskata, ka S. Berišas vadītā Demokrātiskā partija 2009. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi negodīgi. Nākamās vēlēšanas paredzētas tikai 2013. gadā, bet sociālisti jau vairākus mēnešus pieprasa premjeram izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Situāciju valstī vēl vairāk uzkarsēja S. Berišas tuvākā sabiedrotā vicepremjera Ilira Metas atkāpšanās no amata saistībā ar televīzijas sižetu, kurā viņš apsūdzēts koruptīvos darījumos, lai iegūtu līgumu par spēkstacijas būvniecību.
Tieši zeļošā korupcija bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā ES noraidīja Albānijas lūgumu piešķirt tai kandidātvalsts statusu.
Starptautiskā sabiedrība brīdina, ka premjera un opozīcijas konflikts var tikai padziļināt problēmas. ES, ASV un Lielbritānijas vēstnieki, tiekoties ar Albānijas prezidentu Bamiru Topi, uzsvēra, ka «dialoga atjaunošana, cieņa pret valsts institūcijām, briedums un līdzsvars ir vitāli svarīgi».
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija aicināja «visus līderus gan valdībā, gan opozīcijā rīkoties konstruktīvi, lai atjaunotu sabiedrisko un politisko uzticību, kas atkal ļautu koncentrēties nacionālo stratēģisko mērķu sasniegšanai».