Dažās ministrijās līdz šā gada sākumam, kad tika noteikts atalgojuma samazinājums, valsts sekretāri pelnīja vairākas reizes lielāku algu nekā ministri, kas pēc jaunās sistēmas vairs nebūtu iespējams.
Mērķis nav lielākas algas
Valdība, izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) pirmo piedāvājumu, uzdeva to pilnveidot, ko ministrija plāno izdarīt maijā. Galveno pretestību šai iniciatīvai izraisīja fakts, ka ekonomiskās krīzes apstākļos diezgan iespaidīgās summas, kādas saņemtu valsts amatpersonas, varētu izraisīt tikai papildu spriedzi sabiedrībā. Likums gan stātos spēkā tikai 2010.gadā. Lai pielāgotu atlīdzību ekonomiskajai situācijai valstī, projektā būs paredzēts, ka atlīdzību var pārskatīt valsts budžeta vai tā grozījumu projekta izstrādes gaitā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, iekšzemes kopprodukta, produktivitātes izmaiņas, inflāciju un deflāciju, informē FM pārstāve Diāna Bērziņa.
Likumprojekts paredz vienotus nosacījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanai ilgstošam laika periodam ekonomikas izaugsmes apstākļos. Tā mērķis nav atlīdzības celšana, bet gan atalgojumu sistēmas sakārtošana, lai nākotnē to padarītu caurskatāmu, apvienojot vienā «jumta» likumā visus noteikumus par valsts darbā strādājošo darba samaksu un sociālajām garantijām, būtiski samazinot pastāvošo darba samaksas sistēmu skaitu, tās padarot vienkāršākas un saprotamākas, informē FM.
Projektu pārņems Saeima
M.Kučinskis atceras laiku šā gadsimta sākumā, kad ministrijās nebija, kas strādā, un daudzas vakances aizpildīja studenti. Lai novērstu ierēdņu pāriešanu uz privāto sektoru, viņu atalgojums bija jāpadara konkurētspējīgs, kas arī radīja labvēlīgākus ap-stākļus valsts pārvaldes iestādēs. Diemžēl tajās varēja saņemt labu atalgojumu, piemaksas un prēmijas neatkarīgi no darba rezultātiem, atzīst M.Kučinskis. Viņš bija viens no nedaudzajiem politiķiem, kurš pēc FM iesniegtā likumprojekta publiskošanas no tā nenorobežojās, jo uzskata, ka tā pieņemšana būtu solis uz priekšu atalgojuma sistēmas sakārtošanā.
Nesen koalīcijas pārstāvju sanāksmē arī frakciju vadītāji piekrituši pārņemt šā projekta izskatīšanu uz Saeimu. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan uzskata, ka ir jāsagaida FM uzlabotais projekts un tad jālemj, kā tālāk rīkoties.
Regulētu arī pašvaldības
Projekta sagatavošanā bija izmantota Centrālās statistikas pārvaldes informācija par valstī strādājošo vidējo darba samaksu 2007.gadā, kas bija 480 latu. Tādējādi, piemērojot koeficientu 8,3 Valsts prezidenta alga ir 4000 latu, premjeram, izmantojot koeficientu 8,1, - 3900 latu, ministriem ar koeficientu 7,7 - 3700 latu, Saeimas priekšsēdētājam ar koeficientu 8 - 3840, Saeimas deputātam ar koeficientu 4,8 - 2304 lati.
Līdz šim pašvaldības pa-šas lēma par atalgojumu domes vai padomes amatpersonām, savukārt pēc šī likuma spēkā stāšanās arī uz novadu un pilsētu domju priekšsēdētājiem attiektos vienotās atlīdzības sistēmas nosacījumi. Rīgas mēra alga tiktu noteikta, piemērojot koeficientu 6,8, kas dotu iespēju saņemt 3264 latus.
LB vadība ārpusē
Projekta pielikumā arī bija 16 grupās sadalīti visi valsts pārvaldes iestādēs strādājošie, nosakot to minimālo un maksimālo atalgojumu atbilstoši kvalifikācijas pakāpei, šo skalu plānots ieviest strukturālo reformu rezultātā. Pilnveidotajā projektā tajā varētu būt izmaiņas.
Pirmajā piedāvājumā, piemēram, valsts sekretāra minimālais atalgojums bija 1612 latu, bet maksimālais - 2852 lati. Tieši šādu summu pēc atalgojuma samazināšanas saņem Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas valsts sekretāre, kura vēl pērn pirms nodokļu nomaksas pelnīja 4928 latus, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretārs, kura alga pērn bija 4284 lati, liecina Dienas gada sākumā veiktais pētījums.
Tas parāda, ka arī pēc štatu un algu samazināšanas vērojamas atšķirības atalgojumā par vienādas kvalifikācijas darbu. Piemēram, e-lietu sekretariātā vecākā referenta vidējais atalgojums (pirms nodokļu nomaksas) janvārī bija Ls 720, bet Iekšlietu ministrijā - Ls 411. Likumprojekta pielikumā vecākā referenta atalgojums ir robežās no 519 līdz 919 latiem atkarībā no kvalifikācijas.
Likums attiektos uz valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem, tomēr likumprojektā nav noteikta Latvijas Bankas (LB) prezidenta atlīdzība, jo LB vadība atsaucas uz Eiropas Savienības valstu centrālo banku vadītāju atlīdzības noteikšanu regulējošām normām.