«Šobrīd izstrādājam Dziesmu un deju svētku likuma grozījumus, jo daudzi tā panti neatbilst šodienas realitātei. Būtiski ir atjaunot likumā un arī dzīvē mērķdotāciju piešķiršanu amatierkolektīvu vadītājiem,» norāda J.Karlsons un atgādina, ka jau 2005.gadā valdība solīja atbalstīt starptautisko konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. «Valdības vīriem jāsaprot, ka Dziesmu un deju svētku procesam gadu no gada ir jāpalielina finansējums līdz pat svētku kulminācijai 2013.gadā,» uzsver J.Karlsons, vienlaikus kategoriski noraidot jebkuras spekulācijas par to, ka nākamie svētki varētu nenotikt.
Savukārt pērn izveidotā sabiedriskā organizācija Dziesmu svētku biedrība, kas jau atkārtoti paudusi bažas par Dziesmu svētku tālāko likteni, sagatavojusi vēstuli LR prezidentam, Kultūras ministrijai un Saeimai, kurā pauž satraukumu, ka NKMVA nespēj profesionāli nodrošināt Dziesmu svētku procesa vadību, un aicina izvērtēt aģentūras kompetenci un lietderību. Biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa J.Karlsona paziņojumos redz taisnošanos par valsts aģentūras nespēju aizstāvēt Dziesmu svētku procesa vajadzības, «jo ir skaidrs, ka likumus, kas saistīti ar finanšu piešķiršanu, tagad vairs negrozīs. Ja aģentūra nekādi nespēj ietekmēt procesu, jānomaina darbinieki vai jālikvidē pati aģentūra», teica A.Purviņa.
Diskusija par šo tēmu arī šodien 100 g kultūras LTV1 plkst.19.30.