Grava stāsta par kolēģiem citās skolās, kas pavisam neilgi pirms mācību gada sākuma nezina, kas notiks gan ar skolu, gan viņiem pašiem. Apvienoto Līgatnes skolu piemērs visvairāk raksturo skolu tīkla izmaiņas Vidzemes reģiona pašvaldībās - tās retos gadījumos izlēmušas skolas slēgt, lielākoties ar lēmumu nogaida vai izvēlas par labu skolu apvienošanai, tādējādi ietaupot uz administrācijas izmaksu rēķina.
Lielas grūtības nākamajā mācību gadā varētu būt Cēsu rajonā. Lai nodrošinātu prasīto proporciju - astoņus skolēnus uz skolotāju, visam Cēsu rajonam kopumā pedagoģisko likmju skaits jāsamazina par teju 500, un tas nozīmē, ka valsts vairs nedod naudu gandrīz trešdaļas rajona pedagogu algām. Tomēr, kā norāda rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Biruta Dambīte, pašvaldības no skaudrām reformām atturoties. «Mēs ļoti kavējamies,» saka B.Dambīte. Pēc viņas domām, šāda rīcība ir «neprātīgs solis». Tas skaidrojams ar to, ka tagadējie deputāti priekšvēlēšanu laikā vēlētājiem devuši solījumu skolas neslēgt un tagad cenšas to ievērot. Uz jautājumu, vai kavēšanās ar nepopulāriem lēmumiem nepazeminās izglītības kvalitāti, B.Dambīte atbild: «Ir bažas, bet es to nevaru ietekmēt.» Tiesa, pašvaldībās teiktais liecina, ka par pārmaiņām vēl tiek domāts. Piemēram, Jaunpiebalgas novada dome par tām lems šonedēļ.
Nozīmīgākas pārmaiņas 1.septembrī būs Alūksnes novadā, kur durvis nevērs trīs skolas. Alūksnes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča stāsta, ka rajona piemērs uzrāda finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» nepilnību, jo pierobežā iedzīvotāju blīvums ir mazs, tāpēc nevar prasīt, lai tur būtu tikpat daudz skolēnu uz vienu skolotāju, cik, piemēram, Rīgas tuvumā. Viena no mazākajām skolēnu un pedagogu skaita proporcijām Latvijā ir bijusi Gulbenes rajonā, kur pagaidām plānots slēgt vienu skolu un vienu reorganizēt. Nevarot gan izslēgt iespēju, ka pārmaiņas būs mācību gada vidū, par to novads lemšot, kad tam būs skaidrs valsts piešķirtā finansējuma apjoms, jo par to vēl oficiālas informācijas neesot. Līdzīgi skolu tīkls tiek reorganizēts Limbažu rajonā, kur viena skola slēgta un viena reorganizēta. Limbažu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Gunārs Mežapuķe stāsta, ka visas rajona pašvaldības gatavas veltīt savus līdzekļus, lai šo gadu izturētu. Kas notiks pēc 31.decembra, esot atvērts jautājums.
Lai gan četrās no sešām Valkas novada skolām nav vairāk kā 100 skolēnu, tur pagaidām neslēgs nevienu, jo, piemēram, ieekonomējot uz direktoru vietnieku rēķina un neiekļaujot pedagogu slodzē visus papildus apmaksājamos darbus, visas varot izdzīvot, saka pašvaldībā. Savukārt Smiltenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis stāsta - ar divu skolu slēgšanu «mācību gadu iztiksim», taču par tālākām pārmaiņām jādomā. «Lēnāk brauksi, tālāk tiksi» principu var attiecināt uz Ogres un Madonas rajona pašvaldībām. Skolēnu un skolotāju skaita attiecība liecina, ka šie rajoni ar lēmumiem par skolu nākotni arī var tik ļoti nesteigties - tie bijuši vieni no labākajiem Latvijā. Ķeguma novadā gan divas skolas tikšot pārveidotas par filiālēm, taču Ogres rajona izglītības pārvaldes vadītāja Rūta Krūkle stāsta, ka abās pēc šī lēmuma samazinājies skolēnu skaits, tāpēc, pieņemot turpmākos lēmumus, «galvenais - nesasteigt un izrēķināt».